Rituāls ar šķēršļiem
Draugi savu īsto dabu parāda tikai īpašās situācijās. No 10 draudzenēm man tikai Rozālija atsūtīja atgādinājumu, ka 19. janvārī Pareizticīgo baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem — Kunga Kristīšanas svētkus. Saistībā ar to naktī no 18. uz 19. janvāri ūdens visās ūdenstilpēs, kā arī ūdens krānos iegūst dziednieciskas īpašības. Bet tas vēl nav viss! Šajā dienā, veicot īpašus rituālus, var piesaistīt bagātību un labklājību. Tā kā es eju agri gulēt, Rozālija uzņēmās manis modināšanas akciju. Rituāla aprakstā bija teikts, ka naktī no 18. uz 19. janvāri jāiedomājas finansiālas un materiālas vēlmes. Pēc tam jāielej nedaudz svētā ūdens šķīvī un jāiemet tajā monētiņa. Šķīvis jānovieto uz palodzes tā, lai uz tā spīdētu mēness. No rīta ūdens jāizlej uz kāda istabas auga, bet monētiņa jāpaslēpj — tā ir kļuvusi par talismanu, kas palīdz piepildīt vēlmes.
Pusstundu pirms pusnakts mani pamodināja Rozālijas zvans. Konstatēju, ka rituālu ar šķīvi nevaru veikt, jo ir šaura palodze. Konsultējoties ar draudzeni, nospriedām, ka likšu naudu krūzītē. Taču tad radās nākamais šķērslis — nevarēju ieriktēt krūzi tā, lai to apspīd mēness, jo debesis bija apmākušās un mēnesi nemaz neredzēju. Taču krūzi ar divu eiro monētu tik un tā atstāju uz palodzes. No rīta monētu noslēpu. Pusnaktī salēju divos spaiņos ūdeni no krāna. Būs veselības stiprināšanai. Rozālija iegremdējās arī vannā. Tagad gaidām rezultātus. Vēl jau nekas nenotiek. Bet varbūt arī nenotiks? Ienāca prātā, ka pareizticība nāk no Krievijas, bet tur taču jauna diena sākas stundu agrāk. Varbūt savu laimi nokavējām?
Izabella
Apkopojums no skolēnu domrakstiem
Oņeginam bija smagi iekšā, tāpēc viņš atnāca pie Tatjanas atviegloties.
***
Karlo izcirta Buratino. Patiesībā viņš nebija ļauns, tikai puspilsēta kļuva par viņa upuriem. ◆
Vecas mīklas ar mūslaiku atminējumiem
Vīrs stāv, mati šņāc. (Koks) (Metālists koncertā)
***
Mute ir, zobu nav. (Krāsns) (Mītiņā cietušais)
***
Mūsu māsiņai ik vasaru svārki trīc. (Apse) (Students pirms eksāmena)
***
Balta govs kalnā māva. (Baznīca) (Pamesta līgava) ◆
Smadzeņu šūnas dzimst un atmirst, bet tauku šūnas dzīvo mūžīgi.