Valdība lēma Veselības ministrijai piešķirt 7,11 miljonus eiro, lai šogad ieviestu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija. Līdzekļi paredzēti, lai palielinātu speciālistu konsultāciju saņemšanas iespējas iedzīvotājiem. Cik nepieciešams šāds atbalsts sabiedrības veselībai?
Aelita Beitika,
klīniskā psiholoģe un psihoterapeite
— Atbalsts noteikti vajadzīgs, ko apliecina arī nesen veiktais pētījums, ka pusaudžu vidū palielinās trauksmju un depresiju gadījumu skaits. Situācija gan pasliktinās visās vecuma grupās, un vajadzēs labot emocionālo un psiholoģisko traucējumu sekas. Tā ka speciālistu konsultācijas ir nepieciešamas, turklāt šobrīd šāda palīdzība maz pieejama bez maksas. Tā vairāk nodrošināta atsevišķām iedzīvotāju grupām, bet ne sabiedrībai kopumā. Ne vienmēr gan cilvēki izmanto iespēju apmeklēt konsultācijas, ja nav akūtas vajadzības.
Psiholoģiskais stāvoklis ir tāds subjektīvs jēdziens, ko grūti objektīvi pilnībā novērtēt. Cik dažādi traucējumi ir klīniski nozīmīgi un kā labāk tālāk rīkoties, var novērtēt speciālists sarunā ar cilvēku. Šajā procesā jābūt sadarbībai, bet, ja cilvēkam pret to vai savu veselību kopumā ir noliedzoša attieksme, palīdzēt ir grūtāk. ◆
Baiba Tālmane,
Kokneses novada sociālā dienesta vadītāja
— Palīdzība un atbalsts cilvēkiem vajadzīgs vienmēr, īpaši šajā laikā, kad daudz kas nav pieejams un viss notiek galvenokārt attālināti. Grūti ir gan vecākiem cilvēkiem, gan ģimenēm, kurās ir skolnieki, jo mācības notiek mājās, vecākiem jāstrādā vai zaudēts darbs. Tāpēc komunikācija ir svarīga, kad ir kam pajautāt padomu vai palīdzību. Arī mūsu dienestā ir pieejamas psihologa konsultācijas, kas šobrīd gan ir tikai attālināti. Iepriekš tās izmantoja dažādi — bija brīži, kad pieraksts bija pilns, bet citreiz interese šķita mazāka. Tomēr psiholoģiskais atbalsts vienmēr bijis nozīmīgs.
Cilvēki gan arī ir dažādi. Dažu vairāk satrauc materiālā un finansiālā situācija, citam būtiskāka emocionālā labsajūta. Nereti pat tikai saruna spēj uzlabot ne vien noskaņojumu, bet arī dod stimulu rīkoties, lai kaut ko mainītu. Tomēr, lai cilvēks justos labi, tam visam jābūt līdzsvarā. ◆
Tatjana Zagorska-Udaļcova,
sākumskolas vecuma bērnu rotaļu
un attīstības centra “Pepija” un deju studijas vadītāja
— Ikdienā lielākoties iznāk sadarboties ar bērniem, viņu vecākiem, un noteikti daudzi jūtas ne tikai vientuļi, bet arī atsvešinājušies cits no cita. Tāpēc vajadzīgs gan psiholoģiskais, gan citu veidu atbalsts, lai motivētu darboties, kas, manuprāt, ir svarīgākais. Ja cilvēkam ir, ar ko nodarboties vai kāda aktivitāte, nav laika domāt par negatīvām lietām un satraukties. Tāpēc es visus mudinu izmantot katru iespēju aktīvi pavadīt laiku. Šobrīd var baudīt ziemas priekus, doties slēpot vai slidot. Arī savu dēlu, kurš trenējas futbolā, mudinu neizlaist nevienu treniņu, kaut arī tie notiek ārā un ir sals. Jābrauc, jādara un iespēju robežās jātiekas ar citiem, kaut virtuāli. Ne visiem vecākiem gan ir iespēja nodrošināt bērniem aktīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju. Papildus vēl ir attālinātās mācības, kas ir ļoti grūti gan bērniem, gan vecākiem, īpaši jaunākajās klasēs, un, visticamāk, vajadzīga psiholoģiskā palīdzība.
Kad virtuāli tiekos ar saviem dejotājiem, mums vispirms ir sarunas, kā veicas, kas jauns, ko darījuši, un tikai tad dejojam katrs savā mājā. Visu laiku uzturu ar viņiem saikni un nav gadījumu, ka nepieslēdzas kāds nodarbībai. Tas gan ir nepārtraukts darbs, lai bērni neieslīgtu inertumā. Svarīgākais ir komunikācija un motivācija, ka esošā situācija kaut kad beigsies. Pagaidām jāpieņem viss, kā ir, bet tas dod arī savu ieguvumu, jo esam iemācījušies jaunas lietas. ◆
