Es domāju ka daudziem, tāpat kā man, šie bija mierīgākie Ziemassvētki. Es jums teikšu — nekādas vainas! Nebija vairs jāklāj galds ciemiņiem, jo agrāk nez kāpēc visi bija iedomājušies, ka mans pienākums svētkos ir pabarot lielo radu saimi. Nu ar Indriķi divvientulībā varēju baudīt svētku vakaru. Tas nekas, ka plikām kājām, jo pēdējo zeķbikšu pāri taupu nākamajam gadam. Toties karstvīnu varēju dzert, cik vēlos, nebija jāsaspringst, ka var pietrūkt. Mati gan man šogad svētkos bija tādi paspūruši, šampūnu veikalā varēju nopirkt, bet matu laku nē, bet nebija, kam izrādīties. Indriķis jau tāpat nepamanīja, varēju kaut gāzmasku galvā likt. Tikai žēl, ka brīnumsvecītes nevarēju nopirkt, man tā patīk tās dedzināt. Nu nekas, nopirksim un izdedzināsim Jāņos. Dzīve, par spīti visam, tomēr ir skaista.
Izabella
