Arvīds Točs
Uz augšu
Ieklausies, kā šonakt
Zvaigznes dzied debesīs.
Viņu dziesma par tevi
Daudz jauna izstāstīs.
Paraugies, kā zvaigznes
Deg šonakt debesīs.
Zvaigznes ilgojas,
Kas viņu dziesmu sapratīs.
Bet zvaigžņu dziesma
Skan par mīlestību,
Un zvaigžņu liesmas —
Par Jēzus žēlastību.
Nav jaukāka dziesma,
Nav kvēlāka liesma,
Kādu mums dod
Jēzus liesma un dziesma!
Lai zvaigznes šonakt kvēlo
Un zvaigznes dziesmas dzied!
Mēs tieksimies uz augšu,
Kaut lēnām, kaut mazliet.
Dace Ābeltiņa
***
Izaugt no mazas eglītes
Par lielu un staltu egli,
Nebūt ar sevi pretrunā,
Par bumbu ar laika degli.
Nebūt ar sevi pretrunā,
Nekļūt par papagaili,
Katram tiek dota iespēja
Iekarot savu smaili.
Izaugt no mazas zvaigznītes
Par lielu un mirdzošu zvaigzni,
Kāds Šekspīru lasa, kāds Blaumani,
Kāds Homēru, Kantu, kāds Raini.
Kāds Bībelē spēku sev atradis,
Kāds mantrās šo spēku sev radīs,
Kad iesi pa ceļu, tu redzēsi
Tās zīmes, uz priekšu kas vadīs.
Sarmīte Rode
Vēlēšanās
Atrast vietu ar bērnības vārtiņiem vaļā,
Kur no sniega kupenām uzcelta pils.
Un nosūtīt pastkarti jaunībai zaļai,
Lai tic un ilgojas, ka dzīve nepievils.
Kad dienas pārrauj sapņus uz pusēm,
Nepaliek draugiem nepasacīts paldies,
Lai nesāp mirkļi, kad sirds liek klusēt,
Vien ticēt — ceļš uz gaismu — vienīgais.
Lai notiek tas, ko dvēsele visvairāk lūdz:
Pār baltu slieksni atnāk svētvakars,
Sasauc mājās, kam tālums bijis grūts,
Lai pati mīlestība siltām rokām skar.
Maija Vegnere
Debesu dāvana
Krīt sniegpārslas
Tik maigas, klusas
Pār zemi pelēko un ikdienu.
Tās eņģeļi
Mums prieka dzijā
Dod vērpt par grodu pavedienu.
Nu zemi sedz
Šis baltais brīnums,
Te sala austs no ūdens izturības.
Ārija Āre
Svecītes ēnā
Lūkojos svētku eglītē,
Kura greznota rotās mirdz.
Gads aiziet,
Bet dzīves mirkļi
Sazied vēl egles zaros,
Tos silda svecītes sirds.
Lūkojos gaišajā liesmiņā,
Kavējos atmiņu staros —
Priekos, skumjās, ilūzijās…
Jūtu — manas domas trauc
Sildīties svecītes ēnā.
Lūdzu svecītei —
Kvēlo lēnām,
Lūdzu, lēnām…
Gina Viegliņa
Baltā svece
Tumsā zvaigzne lēnām slīd,
Kaut kur vīraks plūst,
Baznīcā pie altāra
Balta svece kūst.
Sēž uz soliem tantiņas.
Ai, cik viņu maz!
Šaubas, kādas nopūtas,
Arī asaras.
Visas rētas pārklās sniegs,
Arī dvēseles,
Cieši piespiedušies, sēž
Eņģelis un es.
Sarmīte Rode
***
Kamēr bērna acis pēc mīlestības lūdz,
Nav vēl tuvāk Ziemassvētkiem būts.
Kamēr taciņa uz mātes mājām aizsnieg,
Šajā dzīvē nekam laika nepietiek.
Kamēr paejam mēs sapņiem garām,
Priekam dvēseles durvis neatdarām.
Kamēr vārdi kā smagi akmeņi krīt,
Kur lūgšanas koku sev iestādīt?
Kamēr vien kāds grib naidu sēt,
Kā Kristus rozi sirdī izplaucēt?
Kamēr vien gaismai nāk tumsa līdz,
Mans Ziemsvētku stāsts nav izstāstīts.
Maija Stepēna
***
Piestāj laiks
un nesteidz
projām doties… —
tikai vienreiz gadā
tik tīru gaismu
debesis pār zemi lies.
Es jūtu tevi
šovakar sev blakus,
lai arī esi tālā tālumā.
Liec manās rokās,
ko tālāk nespēj panest,
es būšu laimīga
tev palīdzēt.
Tu esi blakus —
ar sirdi tevi jūtu,
kaut mēs ne reizes
neesam tikušies…
Zem vienas un tās pašas
zilās debess arkas
vienu zvaigžņu stāstus
dzirdi tu un es.
Maija Vegnere
***
Pilnmēness logā smejas,
Zeme palsa kā sniegā.
Domas klīst pusnakts ejās,
Nelaižot dvēseli miegā.
Kas esi, debesu ripa?
Saules zeltā mērcētais šķīvis?
Gaisma zaros iepinas strīpām,
Darot pasauli raibu kā dzīvi.
Jūrā paisuma viļņus
Saceļ pilnmēness vēji.
Mūža radītos ciļņos
Rakstīts — nopļauj, ko sēji!
Anita Liepiņa
Paspēšu?!
Zem kāda varas
Stundas garas
Ik dienu darbā pavadīt
Un neredzēt,
Kā pārslas krīt.
Gan paspēšu.
Ne šodien, — rīt!
Bet paskrien gadi miega badā.
Aizvien vēl sniegs bez tevis krīt.
Vien pusmiegā pa galvu bradā:
Gan paspēšu.
Ne šodien, — rīt…
Dace Ābeltiņa
***
Viss tikai sākas, kad liekas — jau beidzas.
Atkal no mākoņiem šurpu kāds steidzas.
Dvēseles ceļo, Dievs ceļu tām rāda,
Cilvēks jau nav tikai miesa un āda.
Cilvēkā skaņu un nokrāsu gamma,
Cilvēks kā ķīmijas tabula,
Cilvēks kā vektors un piktogramma,
Sena un teiksmaina leģenda.
Dvēseles sapnī mums stāsta un māca,
Dvēseles sapnī mums padomus dod.
Iemācīt dancot var zirgu un lāci,
Cilvēki dvēseles nesaprot.
Ārija Āre
***
Snauž miegā sils kā balta pasaciņa,
un zvaigznes rakstus debesjumā auž.
No tālienes nāk klusa, gaiša ziņa —
tur Ziemassvētki savu jausmu pauž.
Drīz gaismu visiem sūtīs spoža zvaigzne,
pār zemi svētību un gaismas starus lies.
Mums apkārt mirgos siltas sveču liesmas
un sirdis pildīs Ziemassvētku miers.
Anita Liepiņa
Svētku noskaņa
Ziemeļbriežu raibās kamanas
Cauri maniem sapņiem izskriet pamanās…
Nesteidziniet skaļām dziesmām dienas, —
Ziemassvētkus vēlos tikai vienus:
Tā, lai klusumā dzird pārslas zemē krītam,
Kad dzied sirds tā patiesi, pa īstam,
Kad viss logs ir leduspuķu ziedos
Un dzimst Dēls, kurš iemāca man piedot.
Līgas Kušneres foto
