No
21. decembra uz trim nedēļām noteiktie drošības pasākumi būs
vērsti uz to, lai ikviens no mums satiktu pēc iespējas mazāk citu
cilvēku ārpus savas mājsaimniecības. Tā mēs pasargāsim sevi un
citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19. Veselības
ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu,
bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā
varam mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu
iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
Valdība
šodien, 17. decembrī, lēma veikt grozījumus Ministru kabineta
rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”,
no 21. decembra līdz 11. janvārim
pastiprinot drošības pasākumus.
Kāpēc
nepieciešami papildu drošības pasākumi?
Šobrīd
ir ļoti būtiski mazināt cilvēku došanos uz vietām, kur ir
iespējams satikt citus cilvēkus. Jebkura šāda tikšanās ar sev
pazīstamu vai svešo cilvēku ir lielāks risks saslimt pašam vai
inficēt citus cilvēkus neatkarīgi no tā, vai tas ir veikals,
sabiedriskais transports, darba vieta, skaistumkopšanas salons vai
kāda cita sabiedriska vieta, jo īpaši telpās. Epidemioloģiskā
analīze un prognozes liecina: ja Covid-19 izplatība turpināsies ar
esošo intensitāti, tuvāko divu nedēļu laikā slimnīcās esošo
Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000 pacientus. Tāpēc jādara
viss iespējamais, lai mazinātu iespējas cilvēkiem saslimt.
Analizējot
cilvēku paradumus, Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs
(ECDC) vērš uzmanību, ka svētku laikā pastiprinās cilvēku
mobilitāte – cilvēki pulcējas, bieži izmanto sabiedrisko
transportu, laiku pavada veikalos un uzturas mazāk vēdinātās
telpās, vēlas satikt tuviniekus, kā rezultātā ir lielāki
infekcijas izplatīšanās riski. Jau tagad ECDC norāda uz to, ka
jābūt gataviem straujākam Covid-19 saslimstības pieaugumam pēc
svētkiem. Pie esošā saslimstības līmeņa Latvija vairs to nevar
atļauties.
Jau
līdz šim noteiktie drošības pasākumi bija vērsti uz to, lai
mazinātu cilvēku pulcēšanos, tomēr sabiedrības mobilitātes
rādītāji liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām aktīvi
pārvietojas uz veikaliem, apskates vietām, kā arī dodas uz darbu
klātienē un turpina izmantot sabiedrisko transportu. Savukārt
brīvdienās, kad ir noteikti ierobežojumi, iepirkšanās
intensitāte ir ievērojami zemāka. Vienlaikus nedēļas nogalēs
cilvēki joprojām aktīvi pavada novados ar izteiktu brīvdienu
aktivitātes tendenci. Tas liecina, ka joprojām aktīvi tiek
izmantots sabiedriskais transports, cilvēki pulcējas sabiedriskās
vietās utml.
Kādi
papildu drošības pasākumi būs spēkā no 21. decembra līdz 11.
janvārim, lai mazinātu iespējamo kontaktu skaitu?
Izglītībā:
-
Par
1 nedēļu līdz 8. janvārim
1. – 6. klašu skolēniem
būs pagarināts ziemas brīvlaiks. -
Klātienē
(arī ne individuāli) nenotiks
nekāda veida praktiskās nodarbības.
Arī profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos
utml. nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums
ir klīniskā prakse rezidentūrā. -
Interešu
izglītība un dažādi mēģinājumi arī drīkstēs notikt tikai
attālināti.
Sportā:
-
Amatieru
sporta treniņi drīkstēs notikt
tikai ārpus telpām (līdz 10
cilvēkiem, neizmantojot ģērbtuves). Tas nozīmē, ka sporta klubi
neuzņems klientus iekštelpās – nestrādās trenažieru zāles
un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli.
Kultūrā:
-
Nestrādās
bibliotēkas, izstāžu vietas un citas kultūrvietas, kā arī
nedrīkstēs organizēt gadatirgus (arī Ziemassvētku tirdziņus). -
Apmeklētājiem
būs slēgtas muzeju iekštelpas,
bet turpinās darboties muzeju
brīvdabas teritorijas, kurās būs
jānodrošina cilvēku vienvirziena
kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina
vismaz 2 metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties
varēs arī dabas takas.
Pakalpojumi:
-
Nestrādās
visa skaistumkopšanas nozare (tajā skaitā arī frizieri). -
Sporta
inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs
sniegt tikai ārpus telpām. -
Nenotiks
fotosesijas un netiks sniegti citi foto pakalpojumi, izņemot foto
dokumentiem. -
Nenotiks
dzinējmedības.
Šie
pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus: vai
pakalpojumu sniedz ilgāk par 15
minūtēm (kopā ar laiku
uzgaidāmajā telpā), vai ir tiešs
cilvēku kontakts pakalpojumu
sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas
masku (piemēram, pie kosmetologa un
fotosesijās nelieto) un lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai
bez šī pakalpojuma cilvēks var
iztikt 3 nedēļas. Mērķis ir
samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam.
Tirdzniecībā:
Laikā
no 19. decembra līdz 11. janvārim
katru dienu būs piemērots
regulējums, kas līdz šim attiecās uz brīvdienām un svētku
dienām, bet būs paplašinātas preču grupas, ko šajā laikā
drīkst tirgot. Tas nozīmē, ka šajās 3
nedēļās klātienē darbosies
tikai:
-
aptiekas
(tajā skaitā veterinārās aptiekas), -
optikas
preču veikali. -
degvielas
uzpildes stacijas, -
tirdzniecības
vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas:-
pārtikas
preces; -
higiēnas
preces; -
pirmās
nepieciešamības saimniecības preces; -
vairumtirdzniecībā
būvniecības preces (būviztrādājumus); -
mobilo
telefonu priekšapmaksas kartes; -
tabakas
izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās
smēķēšanas ierīces un to šķidrumus; -
dzīvnieku
barību un preces; -
preses
izdevumus; -
sabiedriskā
transporta biļetes; -
mutes
un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus; -
pašu
ražoto lauksaimniecības produkciju -
ziedus
un Ziemassvētku eglītes.
-
Detalizētāku
regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus,
sagatavos Ekonomikas ministrija. Papildus norādām, ka preču
tirdzniecība internetā nav ierobežota.
Vienlaikus
tirdzniecības
vietām pastiprinātas arī prasības:
vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 15 m2
no pieejamās telpu platības (neskaitot platību, ko aizņem
plaukti, iekārtas utml.), apmeklētāju veikalā nedrīkstēs būt
vairāk kā pieejamo ratiņu/groziņu, savukārt uz veikalu drīkstēs
doties tikai pa vienam (līdzi drīkst nākt bērni līdz 12 gadu
vecumam vai nepieciešamības gadījumā asistents).
Darba
vietās:
-
Ar
grozījumiem rīkojumā īpaši uzsvērts, ka ikvienam,
kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas
ir jādara. Darba devēja pienākums
ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts
pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem.
Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji,
šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki,
radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un
citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Precizēta
arī norma attiecībā uz ēdināšanu – tikai ražošanas uzņēmumus,
kur nav iespējams nodrošināt drošas ēšanas pauzes, drīkstēs
ēdināšanu nodrošināt uz vietas, ja vienlaikus ēd tikai tie
cilvēki, kuri ikdienā ir kopā, pie galdiņa sēž tikai viens
cilvēks un tiek ievērota 2 m distance.
