Šajā pirmssvētku laikā, ko aizēno Covid-19 pandēmija, pašvaldību rosība tomēr daudz nemazinās. Notiek īpašumu izsoles, tiek izmantotas “pēdējās” iespējas izbīdīt kādu projektu, tiek arī sacerēti plānošanas dokumenti utt. Pašreizējās veco novadu domes jau ievēlējušas vēlēšanu komisijas nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Tagad pašvaldību pārstāvji sāk sadarboties darba grupās, lai noteiktu, kā pašvaldībai un tās teritorijai vajadzēs attīstīties turpmākajos gados — kad vairs nebūs pašreizējo novadu domju. Ir paredzēts, ka nākamgad ievēlētie varēs pieņemt tos attīstības plānus, ko sagatavojušas vēl pašreizējās pašvaldības.
Principā šo plānu veidošanā iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties ar saviem priekšlikumiem un izteikt viedokļus par to, kādas nozares jāatbalsta, kā jāorganizē izglītības un medicīnas iestāžu darbs, kādi pakalpojumi jānodrošina iedzīvotājiem, kādi ceļi un ielas jāremontē, kādiem sociāliem pabalstiem un nodokļu atlaidēm jābūt pieejamiem utt. Protams, Aizkrauklē nevar izlemt jautājumus, kas ir Saeimas un valdības kompetencē, bet tādas lietas kā ģimeņu labklājību, investīciju piesaisti uzņēmējdarbībai, vides prasību ievērošanu saimnieciskajā darbībā, to visu pašvaldības, ja vien vēlas, var stiprināt vai vājināt ar tām pieejamiem līdzekļiem.
Dažos novados informācijas par nākotnes attīstības plānošanu ir vairāk, gaidīti tiek visi ar saviem priekšlikumiem, citās pašvaldībās viss notiek formālāk — šaurākā amatpersonu un viņu tuvāko sadarbības partneru lokā, gādājot vien par ķeksītim paredzētu publisko apspriešanu.
Ir krīze, novados paliek mazāk cilvēku, arī ienākumi daudziem samazinās — uz ko gan lai šobrīd liek galveno uzsvaru nākotnes plānos? Svarīgi paturēt lauksaimniecības, meža un kokapstrādes ražošanu, bet ar to, kas šobrīd ir, attīstībai (lai šeit paliktu cilvēki un lai viņiem palielinātos darba ražīgums un ienākumi) nepietiks. Nav domāts par programmēšanas un mākslīgā intelekta biznesa atbalstu. Darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšana nenotiek pēc uzņēmumu vajadzībām, bet pēc Nodarbinātības valsts aģentūras iespējām. Lauksaimniecībā trūkst līdzsvara starp lielo un mazo saimniecību iespējām iegūt valsts un pašvaldību atbalstu. Meža nozarē trūkst līdzsvara starp izejvielu eksportu un augstas pievienotās vērtības izstrādājumu ražošanu. Jau gadiem remontu gaida tādi intensīvi izmantoti valsts ceļi kā Koknese—Ērgļi/Odziena (protams, arī vairāki citi), kuru remonts būtu bijis pašvaldības interesēs, jo laba infrastruktūra veicina nodarbinātību un palielina pašvaldības nodokļu ieņēmumus.
Es kā pilsonis esmu gatavs bez atlīdzības konsultēt savu tuvāko novadu pašvaldību darba grupas par to, kā attīstīt uzņēmējdarbību, jo man ir bijusi iespēja praksē vērot, kā tas notiek dažās citās valstīs. Galvenā doma — viss ir savstarpēji saistīts: izglītība un strādājošo prasmes, vides aizsardzība un dabas resursu izmantošana, infrastruktūras plānošana, tāpēc šauros kabinetos neko praktiski derīgu neviens neizstrādās, ja neieklausīsies iedzīvotāju balsīs. Ir 21. gadsimts, cilvēkiem nevajag tikai maizi un izrādes, daudzi ir izglītoti un sabiedriski aktīvi. Tāpēc aicinu — klauvēsim pie pašvaldību durvīm un sirdsapziņas, neliksim mieru attīstības plānotājiem ar savām idejām, kritiku un priekšlikumiem! ◆
