Pēc Satversmes tiesas sprieduma šī gada 12. novembrī par tēva atvaļinājuma piešķiršanu bērna mātes homoseksuālajai draudzenei sabiedrībā uzjundījis neizpratni un diskusijas par aizsardzību dabiskajai ģimenei, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti. Daudzas sabiedriskās, reliģiskās organizācijas un privātpersonas atsaukušās biedrības “Asociācija Ģimene” aicinājumam un parakstījušas Memorandu ģimenes vērtību stiprināšanai. Šonedēļ pie Satversmes tiesas notika arī pikets ģimenes aizsardzībai. Vai Satversmes tiesas lēmums un sabiedrības attieksme kopumā apdraud dabiskas ģimenes lomu Latvijā?
Anita Aizstrauta, bērnu un jauniešu apvienības “Rīts”
vadītāja
— Tā kā nav bijusi saskarsme ar šiem jautājumiem, grūti tos vērtēt un neesmu aizdomājusies par to. Ģimene man vienmēr nozīmējusi klasisko variantu ar mammu un tēti, bet nereti tās ir dažādas. Smaidot sakām, ka arī darba kolektīvs mums ir kā liela ģimene, bet būtiskākais, protams, kā viss sakārtots juridiski, jo tas ietekmē daudzas lietas. Kad sāk cilāt vienu jautājumu, atklājas daudz sāpīgu nepilnību. Lai to visu sakārtotu, nepieciešams liels darbs, jo situācijas patiesi ir dažādas. Tas pats attiecas arī uz pāriem, kuri dzīvo kopā. Ja cilvēkiem šķiet, ka laulība ir tikai gredzens, tad, saskaroties ar likumiem, piemēram, mantojuma tiesībām, aizdomājas, ka vajadzēja tomēr likumīgi sakārtot attiecības.
Ģimenes diemžēl saskaras ar daudzām problēmām no varas institūcijām, īpaši nepilnās. Jābūt diezgan stingram mugurkaulam, lai varētu izdzīvot šajos birokrātijas ceļos. Bieži vien jācīnās vienam pašam, un nav, kas palīdz kaut ar padomu. Diemžēl trūkst mums pilno ģimeņu, un bērnus audzina mammas vienas pašas vai vecmāmiņas. Tā jau kļuvusi par izteiktu problēmu, ka ir nepilnas ģimenes. Kad sāku strādāt jaunatnes jomā, Latvijā bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ieviešot dažādus atbalsta mehānismus, un sāka darboties jaunatnes sektors. Tagad ministrijas nav, un jaunatnes lietas sasaistītas ar izglītību, lai gan vairāk pilda sociālo funkciju, dodot bērniem un jauniešiem iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku, uzklausīt un atbalstīt. ◆
Roberts Otomers, Valles evaņģēliski luteriskās draudzes
mācītājs
— Uzskatu, ka Satversmes tiesa pārkāpusi kompetenci, nosakot savu ģimenes definīciju, jo Satversmē tas nav konkrēti pateikts, vien tas, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Līdz ar to ir mēģinājums pielāgot 110. pantu konkrētai situācijai. Mēs tam nepiekrītam. Ir dažādi pētījumi, kas notiek ar bērniem, kuri aug viendzimuma ģimenēs, un problēmu ir daudz. Viņiem tas ir traumatiski, un pieļauju, ka arī paši vecāki ne vienmēr ir laimīgi un mierā ar šo situāciju. Ir arī pretējs viedoklis, bet nav pieļaujama situācija, ka citiem uzspiež šāda dzīvesveida ideoloģiju, kas jāpieņem kā normāla. Viendzimuma attiecības ir pretrunā ar Dieva noteikto kārtību. Ir, protams, ģimenes, kur ir tikai viens no vecākiem, un visbiežāk tā ir māte, tomēr tas ir citādāk. Arī mani audzināja tikai mamma, un tas nav ideālākais variants, bet tās attiecības atšķiras.
Ar savu lēmumu Satversmes tiesa veicinājusi nozīmīgu pagrieziena punktu, un daudzi, visticamāk, pat neapzinās, ko tas nozīmē un ko nesīs nākotnē, ja nesāksim aktīvi protestēt un Saeimai neizdosies rast labu ģimenes definīciju. Tāpēc ir jārunā par šo jautājumu, un arī es piedalījos piketā pie Satversmes tiesas par dabisku ģimeni, ko darīju pirmo reizi dzīvē. Nebijām daudz, bet svarīgi bija pievērst sabiedrības uzmanību. Vēl ir referenduma iespējas, jo citādāk tās nevērtības, kas ir citās attīstītajās Eiropas valstīs, atnāks arī līdz mums. Pieaugušie savu problēmu vai ambīciju risināšanā nevar iesaistīt bērnus. ◆
Leonīds Mucenieks, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs
— Arī mūsu apvienība pievienojusies memorandam. Vai Satversmes tiesas lēmums būtiski ietekmēs turpmāko attieksmi pret ģimeni Latvijā, atkarīgs no tā, kā to skaidros un kādas izmaiņas tam visam sekos. Viena lieta, ja top kāds regulējums konkrētai situācijai, bet, ja gatavojas mainīt Satversmi, tas ir kas cits. Līdz ar to nevar zināt, kā tas viss virzīsies. Ģimenes Latvijā nekad nav bijušas pilnībā aizsargātas. Palīdzību mēģina sniegt atsevišķām grupām, kas nonāk trūkumā. Tomēr liela daļa dzīvo uz šīs robežas, un tad par aizsardzību vispār nav runa. Jau iepriekš iestājos, ka Latvijā jābūt Ģimenes lietu ministrijai, kas reiz bija. Tas bija uzlabojumu sākums, bet ekonomiskās vērtības šķita augstākas, un to likvidēja. Valstī nepieciešama institūcija, kas risina šos jautājumus kompleksi. Ja valsts attieksme ir diezgan vienaldzīga attiecībā uz ģimenēm, tad arī cilvēki izvēlas iet pa vieglāko ceļu, un lēmumi bieži vien ir bezatbildīgi. ◆
