Redakcijai zvanīja kāds aizkrauklietis, kurš pauda raizes par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu valsts svētku nedēļā, rīkojot gaismas šovu. Tas pašvaldībai izmaksāja krietni dārgāk nekā uguņošana, jo — gaismas nemitējās spīdēt arī dienā.
Aizkrauklietis norādīja uz vairākiem aspektiem. Kādēļ vajadzēja rīkot iedzīvotāju aptauju par svētku uguņošanu, ja beigās cilvēku viedoklis netika ņemts vērā? “Uguņošanu atbalstīja vairākums. Svētku pasākums ar salūtu pašvaldībai, tātad mums, iedzīvotājiem, izmaksātu 1,5 tūkstošus eiro. Gaismu šovs turpretī izmaksāja 7,7 tūkstošus eiro. Piedevām lampas dega arī dienā. Vai tā ir prātīga saimniekošana?” vaicāja zvanītājs.
Arvis Upīts, Aizkraukles novada domes sabiedrisko attiecību speciālists, skaidro, ka jau pērn aktualizējās jautājums par svētku uguņošanas aizvietošanu ar cita veida pasākumu. Aptaujā uguņošanas atbalstītāji guva samērā nelielu pārsvaru. Daļa iedzīvotāju izteicās, ka būtu labi mainīt formātu un izmēģināt gaismošanu, ko aizkrauklieši pirmo reizi baudīja pirms diviem gadiem projekta “Staro Aizkraukle” laikā. Lēmumu par svētku formāta maiņu nostiprināja epidemioloģiskie ierobežojumi, kas liedz cilvēku pulcēšanos. “Šogad piedāvāto audiovizuālo performanci iedzīvotāji varēja baudīt ilgākā laikā periodā. Četrus vakarus sešu stundu garumā cilvēki, pastaigājoties, uzturoties svaigā gaisā, varēja baudīt gaismu spēles. Tādējādi aptvērām daudz plašāku cilvēku loku, nekā tas būtu desmit minūšu ilgā uguņošanā. Gaismas šovam ir vairāki ieguvumi. Tas ir dabai un dzīvniekiem draudzīgāks variants. Salūts ilgst 10 līdz 15 minūtes, tā izmaksas ir apmēram 1500 eiro. Gaismošana ir daudz ekonomiskāka, stundā prasot vien aptuveni 300 eiro. Dažas lampas dega arī dienas laikā tehnoloģisku un drošības apsvērumu dēļ. Lai lampas, esot ārā, nebojātos un vajadzīgajā brīdī tās varētu pieslēgt, tām sevi jāsilda — jādeg. Dežūrgaismas dega, lai tās varētu uzraudzīt. Saskatīt pa gabalu un fiksēt, ja tām kāds tuvojas vai cenšas nozagt. Elektropatēriņa izmaksas dienā bija aptuveni 15 līdz 20 eiro. Tās bija ekonomiskās LED lampas, līdz ar to elektropatēriņš veidoja niecīgu izmaksu daļu. Dārgāka bija instalācijas izvietošana un tehnikas noma. Katru dienu demontējot gaismas un uzstādot tās nākamajā vakarā no jauna, izmaksas būtu daudzkārt lielākas,” stāsta Arvis Upīts.
Starmeši, kas izvietoti pie Spīdolas ielas kokiem, vēl pāris dienu turpinās iepriecināt aizkraukliešus ar sarkanbaltsarkano svētku noskaņu. Šīs lampas ir pilsētas kultūras nama īpašums. Nomātas bija gaismas, kas iedzīvotājus priecēja Ievas gravā, pilsētas aplī un pie kultūras nama. ◆
