Kādam bērnībā negaršoja ķirbis, kāds raudāja, kad, ejot laukā, mamma lika uzlikt cepuri. Pieaugot uzzinājām, ka ķirbis ir veselīgs, bet cepure pasargā no straujas atdzišanas. Dzīvojot mēs katrs personīgi nonākam pie savām atziņām, lai arī kopumā tās ir pašsaprotamas un “visiem sen zināmas”. Vienas patiesības cilvēks pieņem ātri, citas līdz saprašanai nonāk caur sāpīgu personīgo pieredzi, vēl citas ilgā izzināšanas darbā — lasot, klausoties, cenšoties izprast.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa, ejot garāko, sarežģītāko patiesības pieņemšanas ceļu, beidzot loģiski secinājusi — visi Latvijā dzīvojošie pelnījuši vienādu attieksmi no valsts. Šķiet, tik pašsaprotami, vai ne? Tomēr bija nepieciešami daudzi gadi, bija jānomainās valdībām, Saeimas sasaukumiem, līdz, kā saka, “tur, augšā” saprata, ka nevar, nedrīkst ignorēt kādu sabiedrības daļu, koncentrējot uzmanību uz citu, skaitliski lielāku. Tie, kuri bļaudami, siekalām šķīstot, aizstāvēja valsts pamatlikuma — Satversmes — neaizskaramību, savā apmātībā bija aizmirsuši, ka likumi mainās, kļūst humāni, gudri. Ja tā nenotiktu, mums joprojām spēkā būtu pēršana ar rīkstēm, nodoklis par logu stiklu vai sievietēm tikpat daudz tiesību, cik labam mājdzīvniekam.
Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš norādījis, ka Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertais valsts pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni neattiecas tikai un vienīgi uz laulības ceļā izveidotu ģimeni. Viņš, kā arī tiesnese Sanita Osipova teic, ka likumdevējam jāizdomā, kādā veidā aizsargāt visas ģimenes, — vai tie būtu grozījumi Darba likumā, vai kāds cits risinājums. Šāds lēmums nenozīmē Satversmes punkta pārrakstīšanu, tomēr tas ir mazs solis tuvāk. Pieņemtais lēmums regulēs ģimenes tiesiskās attiecības un par tā galīgu ieviešanu dzīvē Saeimai jāvienojas līdz 2022. gada 1. jūnijam.
Zinu vienas sabiedrības puses, arī personīgi zināmu cilvēku nostāju šajā jautājumā, un tas mani vienmēr skumdinājis. Citādā pieņemšana viņiem ir milzīga problēma, tāda kā smadzeņu laušana, un šo sāpīgo procesu viņi par katru cenu vēlas attālināt. Nē, pasaulē visi nelasa tekstus no kreisās uz labo pusi, visiem labā roka nav galvenā. Tāpēc šie cilvēki nav sliktāki, slimi, izraidāmi. Gribas cerēt, ka Satversmes tiesas lēmums noliks pie malas tikai emocijās balstītās runas par svēto ģimeni — vīrieša un sievietes savienību, lēnām un tomēr noteikti ies virzienā uz gudru, dziļi izglītotu, empātijā balstītu sabiedrību. Tādu, kurā katrs cilvēks būs liela vērtība neatkarīgi no viņa piederības kādai seksuālās minoritātes grupai. ◆
