Pēc vairāku mēnešu ilgas cīņas Kokneses novada zemniekiem un uzņēmējiem izdevies pierādīt, ka valsts autoceļa Koknese — Ērgļi posms no Vecbebriem uz Iršiem tomēr ir pietiekami svarīgs, lai to iekļautu sarakstā, kurus paredzēts atjaunot par valsts naudu saistībā ar novadu reformu.
Kokneses novada uzņēmēji un zemnieki ar vietējās pašvaldības atbalstu cīņu par šī ceļa posma sakārtošanu sāka, kad uzzināja, ka Zemgales Plānošanas reģions to iekļāvis tikai prioritāri atjaunojamo ceļu saraksta rezervē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Satiksmes ministriju gada sākumā sāka gatavot priekšlikumus autoceļu attīstībai tuvāko triju gadu laikā saistībā ar novadu reformu. Zemgales Plānošanas reģionam tika lūgts sagatavot prioritāri atjaunojamo ceļu sarakstu. Kā kritērijus ministrija noteica ceļa seguma stāvokli, satiksmes intensitāti un funkcionālās izmantošanas nozīmi.
Ņemot vērā ministrijas izvirzītos kritērijus, Kokneses novada dome kā prioritāru izvirzīja valsts reģionālās nozīmes autoceļa Koknese—Ērgļi posmu no Vecbebriem uz Iršiem. Šajā apkaimē ir vairāk nekā 20 lielu zemnieku saimniecību un uzņēmumu, kas nodrošina darba vietas vismaz 200 strādniekiem. Šajā pusē ir divas skolas, bērnudārzs, pansionāts, kursē pasažieru un skolēnu autobuss, taču tieši sliktā ceļa dēļ, kas pavasaros un rudeņos reizēm kļūst neizbraucams, uzņēmējiem tiek nodarīti lieli zaudējumi, tiek bojātas kravas, lauzti braucamie, piena savācējs nevar nokļūt piena saimniecībās.
Pēc kāda laika koknesieši neoficiāli uzzināja, ka Zemgales Plānošanas reģiona izveidotajā sarakstā no Aizkraukles reģiona kā prioritārs iekļauts ceļš Lietuvas pierobežā no Ērberģes uz Neretu, kas ir ar desmit reižu mazāku satiksmes intensitāti un zemu ekonomisko pamatojumu, koknesiešu ceļu atstājot rezervē. Zemgales Plānošanas reģionā skaidroja, ka, veidojot sarakstu, ņemts vērā tas, lai pa šo ceļu varētu sasniegt izglītības iestādes, lai ceļš būtu drošs skolēnu autobusam, lai ātrā palīdzība varētu nokļūt līdz pacientiem. Aivars Okmanis, Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītājs, norādīja, ka izvēle bijusi par labu vietējiem lauku ceļiem, kuros vēlāk jaunie novadi, visdrīzāk, naudu neieguldīs.
Kokneses uzņēmēji un zemnieki nolēma cīnīties par savu ceļu. Tika izveidoti videorullīši, kurus publicēja sociālajos tīklos un kuros koknesieši stāstīja, cik nozīmīgs šis ceļš ir novada attstībā. Uz visām atbildīgajām instancēm tika sūtītas vēstules.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicināja Zemgales Plānošanas reģionu pārskatīt sarakstu un tajā iekļautos prioritāros ceļus. Taču, kā izrādījās, otrajā sarakstā, kas tika publiskots augustā, no Aizkraukles reģiona jau bija iekļauti pieci vietējās nozīmes ceļi, bet koknesiešu ceļa vairs nebija vispār. A. Okmanis “Staburagam” skaidroja, ka otrajā reizē ministrijā iesniegts saraksts ar 22 ceļiem — no katra Zemgales novada pa vienam, no kuriem ministrija atstājusi astoņus, bet piecus pielikusi klāt pēc savas izvēles.
Arī pēc šāda pavērsiena koknesieši nepadevās un turpināja cīņu, un nu tam ir rezultāts. Oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc kārtējās koknesiešu vēstules lūdza Zemgales Plānošanas reģionu atkārtoti pārskatīt prioritāri sakārtojamo ceļu sarakstu. Nu Zemgales Plānošanas reģions atzinis, ka ceļš no Vecbebriem uz Iršiem tiešām ir kritiskā kārtībā un jau labu laiku neatbilst mūsdienu ekonomiskajām vajadzībām un Eiropas standartiem, tas ir praktiski sabrucis. Tagad reģions lūdz Satiksmes ministrijai un uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi” šo Kokneses— Ērgļu ceļa posma atjaunošanu iekļaut valsts autoceļu tīkla veicamo darbu programmā tuvāko triju gadu laikā. ◆
