Aizkraukles novadā ir četras pirmsskolas izglītības iestādes (PII). Gada laikā daļa no tām vairākkārt piedāvāja darbu skolotājām. Aizkraukles Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa stāsta, ka novada PII šobrīd visas amata vienības ir aizņemtas, tikai PII “Zīlīte” meklē psihologu pusslodzei.
Izglītības pārvaldes vadītāja skaidro, ka nav viegli atrast profesionālu pedagogu. Visveiksmīgāk ar personāla maiņu galā tiek pagasta bērnudārzs. Iestāde darbā ņem praktikantus, no kuriem labākie paliek strādāt. “Diezgan bieži par audzinātājām kļūst audzinātāju palīdzes. Sākot strādāt, viņas saprot, ka var un vēlas to darīt, kolēģu atbalstītas, izmācās un kļūst par audzinātājām,” stāsta Astra Siliņa. Daļa darba vietu bija brīvas, jo audzinātājas, kas sasniedza pensijas vecumu, devās pelnītā atpūtā. Daži pieredzējušie pedagogi lūdza samazināt darba slodzi, katru gadu kādā no PII jaunu kolēģi meklē, jo darbinieks ilgstoši slimo. Kvalificētu pedagogu piesaisti apgrūtina salīdzinoši zemais atalgojums. Pašvaldība šobrīd nevar atļauties piemaksāt, lai celtu PII pedagogu atalgojumu. Iepriekš Aizkraukles novada PII audzinātājām bija lielākas algas nekā kaimiņu novados.
Evita Bogdanova, Aizkraukles PII “Zīlīte” metodiķe, saka, ka PII pedagogu piesaistes problēma ir visā Latvijā: “Nav īsti skaidrs, kur paliek augstskolas absolvējušie jaunie pedagogi. Mūsu iestādē pedagogu trūka, jo dažas skolotājas pensionējās, divas devās bērna kopšanas atvaļinājumos. Mūsu situācijā atrast jaunus kolēģus sarežģīja fakts, ka darbu piedāvājām uz laiku, līdz audzinātājas atgriezīsies. Pedagogiem interesē arī atalgojums, slodzes sadalījums grupiņā un darba organizācija. Mēs gribētu lielāku slodzi uz grupu, šobrīd tā ir 1,5. Es redzu, ka tā varētu būt 1,7. Audzinātājas darbs ir sirdslieta. Būt pedagogam dārziņā vai skolā ir ļoti liela atbildība, ne visi gatavi to uzņemties.” ◆
