“Staburaga” redakcijā vērsās lasītāja (vārds, uzvārds zināms), kura bija sašutusi par piedzīvoto Aizkraukles veikalā “Kukulītis”.
“Iepērkos tikai šajā veikalā un pusotras nedēļas laikā tajā biju trīs reizes, un visās šajās reizēs saskāros ar aizskarošu attieksmi un neiedomājamu cilvēku tumsonību. Ejot veikalā, uzlieku masku, kā prasīts, taču katru reizi sastopu pircējus bez maskām. Vienu reizi pati aizrādīju, uz ko kasiere klusējot noskatījās. Otrajā reizē vaicāju pārdevējai, kāpēc viņa neaizrāda pircējiem, un saņēmu atbildi, ka tas nav viņas pienākums, masku nēsāšana esot tikai Viņķeles izdomājums un tīrā politika. Trešajā reizē tā pati kasiere atkal izteicās pret masku nēsāšanu, kad aizrādīju jaunietei, kura veikalā ieskrēja bez maskas. Nesaprotu, kā pārtikas veikalā var aizstāvēt tos, kas maskas nenēsā, un propagandēt to nelikšanu?! Tā ir vistīrākā tumsonība! Kam tad uz veikala durvīm ir brīdinošais uzraksts par maskām? Kam būtu jāatbild par šo situāciju? Vai tiešām veikala darbiniekiem nav jāaizrāda pircējiem? Vairāk uz šo veikalu neiešu,” tā “Staburaga” lasītāja.
Lai rastu atbildi uz šiem jautājumiem, vispirms devos uz veikalu “Kukulītis”. Pie durvīm uzraksti par distances ievērošanu, roku dezinfekciju un masku lietošanu. Arī veikalā ir roku dezinfekcijas līdzeklis, uz grīdas uzlīmes distances ievērošanai. Visām pārdevējām bija sejas aizsargmaskas, un kasieres darba vietā ierīkots aizsargstikls. Brīdī, kamēr tur biju, maskas bija visiem pircējiem. Situāciju komentēt lūdzu veikala vadītāju Allu Priluku: “Ne visi pircēji ievēro šīs prasības, daži pat klaji ignorē. Esam pircējiem aizrādījuši, bet vairāk jau mēs neko nevaram. Kasiere atbild par naudu un nevar reizē gan naudu skaitīt, gan pircējiem aizrādīt. Vakara stundās bieži nāk iereibuši pircēji, viņiem pat bīstami ko teikt.”
“Kukulītis” gan nav vienīgais veikals, kurā kādam pircējam nav maskas. Tā kā bieži iepērkos veikalā “Beta” Druvas ielā, arī tur esmu ievērojusi pircējus bez maskām. Īpaši gados jauni cilvēki, kuri nenāk pa vienam, bet gan pa trim, četriem un pat vairāk. Var saprast arī pārdevējus. Darba laiks no plkst. 8 līdz 22, jāapkalpo pircēji, jāizliek preces. Kur nav apsargu, jāskatās, lai kāds ko kabatā neiebāž. Arī pārdevējiem, tāpat kā pircējiem, maskās nav viegli, taču viņi strādā. Tas ir fiziski un emocionāli grūti. Gan plašsaziņas līdzekļos, gan arī pie tirdzniecības vietām ir informācija par epidemioloģiskajām prasībām. Patīk mums vai nē, bet tās ir jāievēro. Pie katra kārtībnieku nenoliksi. Pārdevēja var tikai palūgt, atgādināt, ka veikalā jāliek sejas maska. Tas arī viss. Ja lūgumam nav nekādas reakcijas vai tiek saņemta nievājoša atbilde, protams, pēc pāris gadījumiem nolaižas rokas.
Dzīvojam demokrātijā, katram ir tiesības uz savu viedokli — gan par veselības ministres Ilzes Viņķeles darbu, gan par pārējo, un acīmredzot to var paust arī vienlaikus ar naudas skaitīšanu.
Mūsu lasītājai varu tikai ieteikt ieturēt distanci un ilgi tirdzniecības vietās neuzkavēties. Kā arī gaidīt piektdienu, 20. novembri, kad spēkā stāsies grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām. Varbūt nevēlēšanās atvērt maku, lai samaksātu naudas sodu par tādu sīkumu kā maskas nelietošanu, kādam liks savu attieksmi pārdomāt. Bet pagaidām dažas dienas jāpaciešas un, kā skan vecu vecā parunā, slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās jeb sargi sevi pats! Tā gan nav tumsonība, bet gan bezatbildība! Kā pret sevi, tā arī pret apkārtējiem. ◆
