Man šķiet, dažiem cilvēkiem galvā ir tikai viena rieva ar vārdu “kovids”. Piemēram, Rozālijai. Viņa ciemojās pie manis un ik pēc pusstundas mērīja temperatūru. Man vajadzēja ieslēgt arī televizoru un radio, lai viņa varētu dzirdēt visus pēdējos jaunumus saistībā ar vīrusu. Bet, mīlīši, tā taču nevar — arī šajā laikā jāizkrāso sava ikdiena. Piemēram, es aizvadītās nedēļas nogalē savu dzīvi iekrāsoju oranžā krāsā. Neesmu Helovīna svētku piekritēja, bet tas mani netraucēja izdaiļot savu mājokli ar izgrebtiem ķirbjiem. Teikšu atklāti — bēgot no covidinformācijas buma, pamatīgi iestrēgu ķirbjos. Tagad, kur vien mājā skaties, priekšā rēgojas oranža bumba. Bet cik tad ilgi par to var priecāties, visam ir savs laiks. Lai ķirbji neaizietu postā, katru rītu sāku ar audzinošu lekciju Indriķim par ķirbju brīnumspējām, kuru papildinu ar svaigi spiestu sulu. Arī pusdienās un vakariņās mums ir ķirbju ēdieni. Es pa kluso nopirku Rīgas salami desu un noslēpu lodžijā. Indriķis tik brīnās, ko es tik bieži eju elpot svaigu gaisu, bet neiešu jau teikt, ka eju uzkost desu. Kad būsim beiguši ēst izgrebtos ķirbjus, pacienāšu viņu arī.
Izabella
