Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā Augļkopības institūta vadošās pētnieces un zinātniskās padomes priekšsēdētājas Māras Skrīveles grāmatu “Es mācos augļkopību”.
“Vēlējos izprast, kas noticis ar augļkopību, ar cilvēkiem, kuri ar to nodarbojās simt gadu laikā, mainoties paaudzēm, valsts iekārtām un to nostājai pret nozari. Ļoti vēlos, lai par iegūtajām atziņām uzzinātu ne tikai dārzkopji, bet arī visi tie, kuriem rūp Latvijas dārzu liktenis,” saka autore.
“Šajā grāmatā augļkopības zinātniece un komercaugļkopības pamatlicēja Latvijā 20. gadsimta 90. gados Māra Skrīvele apkopojusi informāciju par augļkopības nozares attīstību dažādos laika posmos 100 gadu garumā, analizējusi to no šodienas zināšanu un savas 60 gadu darba pieredzes skatupunkta. Māra ir sekojusi līdzi Latvijas komercdārzu situācijai no stādīšanas laika līdz pilnražai, piedalījusies Dārzkopības institūta pētījumos, iepazinusi augļkopības attīstības tendences citās valstīs, līdz ar to viņa ir izvērtējusi mūsu priekšteču pieredzes nozīmību arī mūsdienās un padarījusi šo pieredzi izprotamu visiem — gan komercaugļkopjiem, gan iesācējiem un dārzu mīļotājiem. Ieteikumi par gandrīz visu Latvijā plašāk audzēto kultūru audzēšanas, kopšanas, mēslošanas, šķirņu izvēles niansēm ir uzrakstīti vienkāršā, viegli uztveramā veidā. Grāmata ir izcils pierādījums Māras zināšanām, erudīcijai, dziļumam un pamatīgumam,” saka Dr. biol. Dārzkopības institūta vadošā pētniece akadēmiķe Edīte Kaufmane.
Dārzkopības entuziastiem un lietpratējiem leģendārā Māra Skīvele ir pazīstama arī kā “ābolu Māra”. Viņa ar augļkopību ir saistīta jau kopš bērnības. M. Skrīvele ir ābolu, bumbieru un plūmju šķirņu selekciju līdzautore, zinātnisku publikāciju un pētījumu autore, ieguvusi daudzus apbalvojumus dažādās nozarēs saistībā ar tautsaimniecību, augļkopību un citām. 1999. gadā Māra Skrīvele saņēmusi V pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni par ieguldījumu augļkopības attīstībā. 2002. gadā LZA un LLMZA Pauļa Lejiņa balva par intensīvas augļkopības zinātnisko pamatu izstādi Latvijas apstākļos, 2005. gadā ZM medaļa “Par centību”. Ieguvusi Valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu. ◆
