Šīs nedēļas sākumā, rīta pusē ieejot degvielas uzpildes stacijā Aizkrauklē, no sešiem apmeklētājiem biju vienīgais, kurš lietoja sejas aizsargmasku. Nedēļas vidū lielveikalos Aizkrauklē situācija bija nedaudz labāka — no desmit pircējiem bez maskas bija viens. Neraugoties uz Ministru kabineta noteikumiem — drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai — daļā sabiedrības ir protests, spīts pret, kā viņi saka, “uzpurņiem”. Viņu uzskatā šādi noteikumi aizskar personību, teju pazemo. Ko par masku lietošanu saka veselības nozares speciālisti, un kādi ir iedzīvotāju paradumi iepērkoties?
Mežģīņu un brokāta maskas nepasargās
Sejas maska ir vai nav totāla aizsardzība no vīrusa? Latvijā vienas no lielākajām slimnīcām pārstāve Janita Veinberga teic, ka maska nav 100% drošības garants. “Komplektā” jābūt tīrām rokām un distances ievērošanai. Aizmirstam par 15 it kā drošajām minūtēm publiskā vietā. Joprojām cilvēki mēdz jautāt — kāpēc pavasarī maskas vietā varēja lietot šalli, lakatu vai mēteļa atloku. Pavasarī epidemiologi un citi speciālisti vēl nebija tik zinoši par vīrusa dabu, pieļāva variācijas, eksperimentēja. Tagad, rudenī, ir zināms, kā vīruss izplatās — ar pilieniem no izelpotā gaisa. Kāpēc nevar izmantot šalles un līdzīgus priekšmetus? Maska ir jāmazgā vai jāmaina, bet kurš katru dienu 90 grādu temperatūrā mazgās šalli vai vēl trakāk — mēteli?
Audums nedrīkst būt vienā kārtā
Kāpēc labas ir medicīniskās maskas? Tādas gadiem lieto ārsti, medicīnas māsas. Izgatavotas no sertificēta materiāla, zināms, kā tās darbojas. Savu funkciju — pilienu aizturi — veic arī auduma maskas. Svarīgākais par šīm maskām — audums nedrīkst būt vienā kārtā. Kā minimums, tai jāsastāv no divām kārtām, lieliski, ja audums likts trīs kārtās. Audums nedrīkst būt grezna mežģīne vai zīda gabaliņš, brokāts. Pērkot masku no lielāka ražotāja, precei līdzi dod instrukciju, kurā uzskaitīta lietošana, kopšana, glabāšana. Ja masku šuj cilvēks pats, pircis “no rokas” vai internetā, instrukcijas nav, tad vienkāršākā instrukcija ir mazgāt, minimums, 60 grādu karstā ūdenī. Lina auduma maskas var mazgāt arī 90 grādu temperaturā. Protams, ka tādu mazu auduma gabaliņu vienu veļasmašīnā neliks. Pietiek ar bļodu, tik, cik rokas var izturēt, karstu ūdeni un ziepēm. Izmazgā, izskalo un pēc tam vēl uzlej verdošu ūdeni. Patur, ņem ārā, žāvē. Svarīgi, lai maska ir izžuvusi, miklu nelieto. Tīro masku liek tīrā maisiņā.
Uzlikt un censties to neaiztikt
Kāpēc tīrīšanai neder gludināšana ar tvaiku? Sievietes pārsvarā lieto sejas kosmētiku — sejas krēmus, pūderi, lūpukrāsu, un tas viss atstāj nospiedumu maskas iekšpusē. Arī tiem, kas kosmētiku nelieto, maskas kļūst netīras no ādas izdalījumiem, sviedriem, atmirušās ādas. Maskai pilnībā jānosedz deguns un mute. Tai jāsākas no deguna vidusdaļas un jābūt tik lielai, lai to varētu pārvilkt pāri zodam. Maskai labi jāpieguļ pie sejas, lai neveidojas spraugas, krokas.
Par lietošanu. Ejot publiskā vietā, masku uzliek ar tīrām rokām. Iespējams, ka pensionārs, kuram mierīgs dzīvesveids, ceļā no mājas uz veikalu nav pieskāries nez cik citiem rokturiem, un rokas viņam ir tīras. Ja nav pārliecības par roku tīrību — lieto dezinfekcijas šķidrumu vai mitrās salvetes. Masku uzliek un cenšas to vairs neaiztikt. Piemēram, braucot autobusā, cilvēki mēdz masku raustīt — novilkt zemāk, zem zoda, apēst kaut ko un uzlikt masku atpakaļ. Šādā veidā masku lietojot, cilvēks sevi apdraud. Masku noņem tikai ar tīrām rokām, esot ārā no veikala, autobusa vai citas sabiedriskas vietas. Izklausās sarežģīti, bet, biežāk vingrinoties, pieradums izveidosies ātri. Noņemtu masku liek plastmasas maisiņā, ideāli, ja tas ir aiztaisāms. No šī brīža varam uzskatīt, ka maska ir lietota un otrreiz to likt nevajadzētu. Tāda maska ir pieelpota, kļuvusi mikla no izelpas.
Auduma masku var lietot, maksimums, četras stundas. Attiecīgi katram cilvēkam nepieciešams, minimums, divas maskas. Janita Veinberga no savas ikdienas pieredzes sarēķinājusi, ka četras maskas ir optimālais skaits.
“No pieredzes varu ieteikt — nepirkt uzreiz daudz auduma masku no viena piegādātāja. Sākumā vienu, lai pārbaudītu, kā tā pielāgojas sejai, vai nespiež vai, pretēji, nekarājas, cik viegli caur to elpot. Cilvēkiem, kuri lieto brilles, paies kāds laiks, kamēr atradīs optimālo pozīciju, kad tās no izelpas neaizsvīst. Izdomas bagāti ir vīrieši ar garu bārdu, kuri maskas šuj individuāli ar lielu kā tūtiņu, kurā bārdu ieliek,” saka Janita Veinberga.
Kāpēc pavasarī aicināja lietot vienreizējos cimdus, bet rudenī šī prasība nav spēkā? Janita Veinberga stāsta, ka cilvēki cimdus lietoja nepareizi. Visbiežāk pieļautā kļūda — pirms iešanas veikalā cimdus uz-
vilka, bet iznākot nenovilka. Tādā gadījumā no cimdu lietošanas nav jēgas. Turklāt cilvēkiem bija uzskats — ja lietoju cimdus, tad rokas nav jādezinficē.
Bērnam jāmāca pareizi lietot masku
Ilze Arāja,
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Kāpēc pavasarī sejas masku vietā atļāva lietot lakatus un šalles, bet rudenī vienīgais aizsarglīdzeklis ir maska? Ilze Arāja saka, pavasarī masku iegāde bija problemātiska, to nebija tirdzniecībā.
Otrs iemesls — šalle bija kā ārkārtas līdzeklis, ja cilvēks saslimšanas simptomus sajuta, piemēram, esot darba vietā, kur masku nebija iespējams sagādāt.
Kāpēc iepriekšējos gadus attieksme pret gripas vīrusu, kas nodarīja ne mazāku postu, bija saudzīgāka? Ilze Arāja saka, starp koronavīrusu un gripas vīrusu nevar likt vienlīdzības zīmi. Atšķirīgi šie vīrusi ir gan lipīguma ziņā, gan saslimšanas un mirstības ziņā.
Par gripu aktīvi runāts arī līdz šim, un, līdzīgi kā tagad, saistībā ar Covid arī attiecībā uz gripu daļa sabiedrības neņem vērā epidemiologu ieteikumus, tajā skaitā par vakcinēšanās nepieciešamību.
Vakcinācijas pretinieku katru gadu kļūst mazāk, attiecīgi par 15% — 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaug valstī ievesto gripas vakcīnu daudzums. Tā kā šīs vakcīnas derīgas tikai vienai sezonai, tās iepirkumu rūpīgi plāno un visas vakcīnas arī izlieto.
Attiecībā par jaunajiem noteikumiem — bezmaksas Covid testu tikai ar ģimenes ārsta norīkojumu — Ilze Arāja saka, šis speciālists ir vislabāk informēts par savu pacientu veselību, redz kopējo ainu. Viņam zināms, vai pacientam ir hroniskas kaites, kādēļ risks saslimt ar koronavīrusu ir augstāks, vai tas ir seniors, kuram slimība var noritēt smagākā formā. Tāpat viņam vajadzētu būt zināmam, vai ģimenē ir kāda Covid kontaktpersona. Vai sabiedriskās ēdināšanas vietās var masku vispār nelietot? Speciāliste teic, ka, ieejot, gaidot rindā, pārvietojoties telpā, maska ir jālieto arī šajās vietās.
Par masku lietošanu bērniem, jaunākiem par 13 gadiem, Ilze Arāja teic, ka te problēmas varētu sagādāt pareiza maskas lietošana. Viena no problēmām ir maskas izmērs, kas pielāgots pieaugušo sejai. Bērnam atkarībā no vecuma, šāda maska varētu pat aizklāt visu seju. Ja maska der pēc izmēra, ja vecāki izskaidro un iemāca, kā to jālieto, tad to var lietot arī bērni. Tāpat ar bērnu vajadzētu runāt par dažādiem drošības pasākumiem, piemēram, varbūt ir iespēja no skolas mājās un uz skolu iet kājām. Ceļā būs jāpavada ilgāks laiks, toties samazinās saslimšanas risks, nebraucot ar sabiedrisko transportu. Tāpat jāizvērtē, vai kopā ar bērnu jādodas uz lielveikalu iepirkties vai izklaides pasākumiem telpās.
Kāpēc vīrusa noteikšanai maz izmanto siekalu testus, kas ir patīkamāki un ātrāk veicami kā ar tradicionālo metodi? SPKC pārstāve saka, ka šos testus joprojām izmanto, bet pārsvarā kā skrīninga metodi jeb sijājošo diagnostiku — gadījumos, kad konstatēts saslimšanas gadījums un vienlaikus analīzes jānoņem lielam cilvēku kolektīvam.
Komentāri
Rinda aizvijas
pa durvīm
Undīne Prikule,
uzņēmuma “Virši- A” komunikācijas
speciāliste.
Degvielas uzpildes stacija ir kā pārtikas veikala, ēdināšanas vietas un pakalpojuma sniegšanas vietas apvienojums. Vieni klienti te mēdz uzturēties neilgu laiku, turpretī citi te pavada pat desmitiem minūšu. Uzņēmuma “Virši- A” komunikācijas speciāliste Undīne Priekule teic, ka Aizkraukles puses uzpildes stacijās teju visi klienti lieto sejas aizsargmaskas. Ir gadījumi, kad cilvēks masku aizmirsis, bet aiziet tai pakaļ uz mašīnu. Retos gadījumos klienti masku nelieto vispār. Visos DUS izvietoti informatīvie materiāli gan telpās, gan pie ieejas tajās. Tā kā DUS telpās ir atpūtas zona, tās darbinieki kontrolē, lai pie viena galda nebūtu vairāk kā četri cilvēki. Pēc pusnakts šajā vietā uzturēties nedrīkst. Atgādinājumi ievērot distanci un citi ar Covid saistīti paziņojumi skan arī iekšējā radio. Rīgas puses DUS bijušas situācijas, kad klientu ir daudz un distancēšanās dēļ rinda izveidojas par ārpus telpām.
Aizrāda ignorētājiem
Jānis Beseris,
veikalu tīkla “Maxima” pārstāvis.
Lielveikalu tīkla runasvīrs Jānis Beseris atzīst, ka pēc pirmā šoka, kad pēc valdības paziņojuma jau otrajā dienā visiem vajadzēja lietot sejas aizsargus, divu nedēļu laikā pircēji ir apraduši ar jaunajiem noteikumiem, masku lietošana kļūst par normu, un lielākā daļa to ievēro.
Veikalu apsardzes darbinieki seko klientu plūsmai veikalā un nepieciešamības gadījumā palūdz uzvilkt masku vai iesaka to iegādāties turpat veikalā, lai turpinātu atbildīgu iepirkšanos. Kasierim, kā arī citiem veikala kolēģiem, kur darba vietu norobežo organiskais aizsargstikls, nav obligāti jāizmanto sejas aizsegs, tomēr, pametot darba vietu, sejas aizsegs (sejas maska vai vizieris) jāizmanto. Pircējus apkalpot neatsakās, tā vietā uzsvaru liek uz informācijas novadīšanu līdz viņiem — ar veikala radio starpniecību, norādēm un dažādām informatīvām kampaņām. Novērojumi rāda, ka tie pircēji, kuri maskas lieto, iesaistās diskusijās ar tiem, kuri to nedara. Veikalu tīklā brīvi pieejamo roku dezinfekcijas līdzekļu lietošanas mazināšanās neesot novērota, pieaudzis šo līdzekļu pārdošanas apjoms.
Rokas dezinficē retāk
Ilze Priedīte,
veikalu tīkla “TOP!” pārstāvošā uzņēmuma SIA “Iepirkumu grupa” pārstāve.
Aizkrauklē ir divi veikali “TOP!”. To īpašniece ir SIA “Firma Madara 89”. Stājoties spēkā jaunajiem sejas masku lietošanas noteikumiem, par šī veikala stingro nostāju pilsētā paklīda runas, ka bez maskas veikalā vispār neielaižot. “TOP!” veikalu pārstāve Ilze Priedīte teic, ka veikalu darbiniekiem ir tiesības neapkalpot pircēju, ja viņam ir elpceļu saslimšanas pazīmes. Pazīmju konstatācija var būt gan objektīva, gan subjektīva. Ar dažādiem informatīvajiem materiāliem, veikala iekšējo radio, mediju starpniecību uzņēmums aicina lietot maskas. Veikalu darbiniekiem norādīts nenonākt konfliktā ar pircēju, arī gadījumos, kad viņš uzvedas agresīvi. Divu nedēļu laikā, kopš masku lietošanas noteikumi stājušies spēkā, pircēji kļuvuši apzinīgāki, un nereti novērots, ka masku lietotāji aizrāda prasības ignorētājiem.
“Top!” klienti tagad paku ar piecām maskām var saņemt, ienākot veikalā, lietot tās un norēķināties par tām, kad maksā par pārējām precēm. Ilze Priedīte piekrīt, ka līdz ar Covid otro vilni pircēji mazāk lieto roku dezinfekcijas līdzekļus. Pavasarī, sākoties ārkārtas situācijai valstī, visos “TOP!” veikalos Latvijā kopā iegādātie dezinfekcijas līdzekļi, aprīkojums, brīdinājuma zīmes un citas ar Covid saistītās preces izmaksāja pusmiljonu eiro.
Jau šobrīd “TOP!” veikali piedāvā preces iegādāties attālināti, internetā, un šo iespēju aicina izmantot arī svētku laikā, tajā skaitā Ziemassvētku un Jaungada periodā. Šajā laikā būs jānosaka limitēts apmeklētāju skaits. Pārtikas veikalā būtu grūti ievērot principu — katram pircējam iepirkuma ratiņi jālieto obligāti. Tirdzniecības zālē tādējādi veicinātu pircēju distancēšanos, bet problēma rastos pie ratiņu gaidīšanas, kur sāktos drūzmēšanās. ◆
Izglītības iestādēs liela slimības izplatība
Valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus Covid-19 izplatībai, kas skar izglītības jomu. Attālinātās mācības 7.—12. klasēm pagarinātas līdz 13. novembrim. Par gaidāmajām izmaiņām mācībās preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Sandra Pumpure
Jācenšas saglabāt
mācības klātienē
Situācija ar Covid-19 mainās nepārtraukti, bet, pēc ministres teiktā, arī šajā sarežģītajā laikā jārod iespēja veiksmīgi virzīt mācību procesu un sekmīgi pabeigt pirmo mācību semestri.
— Viedokļi par to, ko slēgt un ko atļaut, sabiedrībā ir pretēji. Visur Eiropā izglītības iestādes ir pēdējās, ko izvēlas slēgt, bet, vai tā būs arī Latvijā, redzēsim no turpmākā un ieteikumiem. Vīrusa izplatība izglītības iestādēs ir gana liela, lai, konsultējoties ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru, izšķirtos par attālināto mācību procesu 7.—12. klases grupā. Arvien vairāk skolas izvēlas B modeli un apsver arī C modeļa iespējas, bet visām to darīt ir grūti, — teica Ilga Šuplinska.
Viņa atzīst, ka lēmums noteikt attālinātās mācības 7.—12. klasei līdz 13. novembrim bija grūts, lai arī rudens brīvlaikā saslimstība mazinājās. Tomēr tā ir riska grupa, un šis modelis izvēlēts, lai klātienē varētu mācīties jaunākie bērni un pirmsskola. Interešu izglītībā, tāpat kā profesionālajā, ieteikts teorijas mācības pēc iespējas vairāk rīkot attālināti, bet praktiskās un individuālās — klātienē. Interešu izglītības nodarbības, tāpat kā sports 1.—6. klasēm, var turpināties tikai klašu grupās, bet ne jaukti.
Pārbaužu darbu un eksāmenu grafiks jau noteikts, un pagaidām tajā nav izmaiņu, ja vien tās atkal neieviesīs Covid vai citi apstākļi.
Skolas apmeklējums
obligāts
Ilga Šuplinska atzina, ka digitālie mācību līdzekļu risinājumi šajā situācijā gan izrādījās veiksmīgāki nekā pirms tam. Atbalsts šajā jomā turpinās, un valdība piešķīrusi līdzekļus datoru iegādei, ko saņems daudzas skolas. Skolotājiem turpinās digitālās pratības un pilnveides kursi. Ministrija turpinās atbalstu šajā jomā.
Ilga Šuplinska arī atzina, ka nav pieļaujama vecāku brīva izvēle, vai bērns turpina apmeklēt skolu vai nē, ja tam nav būtiska pamata un ģimenē spēj nodrošināt saviem bērniem nepieciešamo mācību procesu.
Daļa vecāku gan atzīst, ka baidās laist bērnus uz skolu. Ko tādā gadījumā var darīt skolas vadība vai pašvaldība, ja vecāki tomēr nevedīs uz mācību iestādi. Ministre atzina, ka šādi gadījumi ģimenē jārisina ar skolu, jo izglītības iestādes neapmeklēšanai jābūt pamatotai.
Arī studentiem notiek attālinātās mācības, kas paredzētas līdz pat gada beigām. Ilga Šuplinska atzina, ka jaunieši ir lielākā riska grupa slimības izplatībai. Turklāt augstskolas digitālajā platformā veiksmīgi strādā jau ilgstoši, un arī šovasar tās ieguldījušas darbu, lai to pilnveidotu un sagatavotu mācību materiālus. Turklāt praktiskās nodarbības var notikt klātienē.
Skolotājiem piemaksas
nesola
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nesen paziņoja, ka par nekvalitatīvajām reformām izglītībā, ja netiks izpildītas tās prasības, pieprasīs ministres Ilgas Šuplinskas demisiju.
— Organizācijas vadībai vispirms vajadzētu norādīt konkrētas nepilnības un par kādām reformām ir runa. Turklāt, neraugoties uz Covid situāciju, galvenā arodorganizācijas prasība ir saistīta ar finansējuma palielināšanu. Tāpēc gribu pateikt paldies tiem skolotājiem, kuri dara visu, lai nodrošinātu mācības šajā situācijā, un dara to radoši. Ar organizācijas pārstāvjiem tiekamies regulāri un darīsim to arī tuvākajā laikā, — teica ministre.
Izskanēja jautājums, vai skolotājiem būs piemaksas par attālināto mācību nodrošināšanu, īpaši gadījumā, ja valstī izsludinās ārkārtas situāciju. Ministre skaidro, ka attālinātās mācības nenozīmē, ka skolotājs strādā no mājām. Viņš var atrasties skolā savā darba vietā darba laikā. Šobrīd ir apkopoti 680 skolu izdevumi, cik daudz ir pašu pedagogu personīgo līdzekļu ieguldījums mācību procesā, ko izvērtēs, lai varētu lemt par kompensāciju.
Ilga Šuplinska atzina, ka šobrīd dzīvojam liela izaicinājuma laikā, kad jāizvērtē un jāapzina visi iespējamie resursi un risinājumi. Vieniem tas izdodas labāk, citiem nē, un ir skolotāji, kuri šajā situācijā spēj strādāt ļoti radoši un paveic pat dubultu darbu. Turklāt ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem rezultāts bieži vien atšķiras, kas liecina, ka ne visas iespējas ir izmantotas un kaut kas jāmaina visiem kopā, arī domāšanā un attieksmē. ◆
