Izskanējusi iecere ļaut vecākiem pašiem lemt, vai Covid-19 laikā bērnus sūtīt uz skolu, vienlaikus mājās palicējiem nodrošinot attālinātu mācību iespējas. Tādējādi būtu samazināti kontakti un tikšanās klātienē, bet saglabāta iespēja apgūt mācību vielu. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska šonedēļ notikušajā preses konferencē atzina, ka tie var būt atsevišķi ar skolu saskaņoti gadījumi, bet ne plašāk īstenojama prakse, jo paralizētu skolotāju darbu.
Kā vērtējat šādu ieceri?
Santa Kalniņa, Pērses sākumskolas direktora pienākumu izpildītāja
— Nedomāju, ka tā ir laba doma, jo skolai būs gandrīz neiespējami organizēt mācību procesu, lai tajā iekļautu visus. Vajag tomēr vienoti noteikt, kā mācību iestādēs notiek darbs. Kā skolotāja pat nespēju iedomāties, kā noorganizēt tik dažādu mācību darbu, ja vienā klasē daļa mācītos attālināti, bet daļa klātienē. Turklāt visiem nav piemērotu viedierīču, iespēju laikus pieslēgties tiešsaistei. Tā ka šādu ideju neatbalstu ne kā izglītības darbinieks, ne kā vecāks. Uzskatu, ka līdz 6. klasei skolēniem jānodrošina mācības klātienē.
Cik grūts darbs ir attālināti, pieredzējām pavasarī, jo tā nav tikai stundu vadīšana, bet arī gatavošanās tām. Tam visam vajadzīgs laiks, un arī atgriezeniskā saite ar skolēniem nav pietiekami ātra, lai produktīvi darbotos. Trūkst arī tiešās komunikācijas. Meita šogad sāka mācīties 1. klasē, un es noteikti neizvēlētos viņai attālinātās mācības. Skolas ir sagatavojušās un nodrošina piesardzības pasākumus, kā arī izstrādāts plāns, ja iestādē konstatētu saslimstību, tāpēc mācīties var droši. ◆
Arnita Aizporiete, daudzbērnu māmiņa
— Domāju, ka pēc aizvadītās pieredzes ikviens vecāks un skolotājs var izvērtēt, kuram ir piemērotas attālinātās mācības un kuram nē, vai kādus priekšmetus tādējādi var apgūt un kurus tomēr mācīties skolotāja vadībā. Tādējādi tikai kopā var izlemt, kā labāk rīkoties. Šobrīd vispārizglītojošo skolu apmeklē trīs mani bērni. Diviem ir klātienes un vienam attālinātās mācības. Jau pavasarī ģimenē sapratām, ka vienam no viņiem nav piemērotas attālinātās mācības, jo nespēja apgūt uzdoto vielu ne pats, ne ar vecāku palīdzību, un darbs nebija produktīvs. Pedagoga klātbūtne ir ļoti svarīga, jo katrs bērns ir atšķirīgs — vienam pietrūkst motivācijas pašam mācīties, citam vajadzīgs tūlītējs skaidrojums vai atbalsts. Mācoties attālināti, nereti rodas sarežģījumi, ko uzreiz nevar novērst, tas negatīvi ietekmē vielas apguvi un vērtējumu. Uz vietas klasē daudzi skolēni jūtas pārliecinātāki par savām zināšanām un labāk iekļaujas mācībās. Tomēr pamatskolā lielākajai daļai mācību priekšmetu noteikti jābūt klātienē, un arī citiem jādod iespēja mācīties skolā, ja mājās to darīt ir grūti. Arī pieaugušajiem ne vienmēr ir viegli strādāt attālināti, kur nu vēl bērniem. ◆
Viktorija Trukša, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore
— Domājot par veselību un drošību, varbūt nav slikts priekšlikums, bet nezinu, vai praktiski īstenojams. Skolotājs klasē ir viens, un nav saprotams, kā viņš var nodrošināt visiem uzmanību. Klātienes mācības nevar aizstāt nekas, tāpēc tās būs vislabākās, ja vien to ļauj veselība un drošība. Neretas vidusskolā varam nodrošināt visus nepieciešamos pasākumus, jo skolēnu skaits nav liels, telpu pietiek un esam laukos. Rīgā noteikti ir citādāk, tāpēc nevar pielīdzināt visas izglītības iespējas, un jāizvērtē, kur var turpināt darbu klātienē un kur nē. Ir jāņem vērā ne tikai klašu grupas, bet arī skolas lielums un atrašanās vieta. Tā ka ne tik daudz vecākiem, bet pašvaldībai jādod iespēja izlemt par mācībām klātienē vai nē, protams, ņemot vērā tā brīža situāciju.
Šajā laikā izskan dažādi ieteikumi un par daudz ko aizdomājas, bet nereti mazāk par skolotājiem — kā viņi jūtas un strādā šajā laikā. Slodze ir būtiski pieaugusi, kam elastīgi pielāgojamies, bet visam ir savas robežas. Tāpēc, ja situācija ļauj, jāturas pie klātienes mācībām. ◆
