Kad cilvēks beidz aktīvās darba gaitas, tas nenozīmē, ka viņš ir norakstāms, vienkārši viņš kļūst par sava laika pavēlnieku. To var izmantot dažādi — ja veselība atļauj, ir cilvēki, kuri teju vai lido, izbaudot brīvību, — apmeklē kultūras pasākumus, piedalās dažādos pulciņos, atklāj sevī vēl neizmantotus resursus, bet ir arī tādi, kuri cenšas norobežoties un laiku vairāk pavadīt vienatnē, gaužoties par grūtajiem laikiem. Pļaviņiete Aina Sokolova-Lūse pieder pie pirmajiem —
viņas dzīve tā vien virmot virmo, un tajā viņa rod arvien jaunas krāsas.
Bērnības spilgtākās atmiņas
Ainas bērnība un skolas gadi aizritējuši Madonas rajona Ļaudonas pagastā. Ģimenē viņi bija četri bērni — divi brāļi un divas māsas. Vidējais brālis nu jau staigā aizsaules ceļus. Viena no spilgtākajām Ainas bērnības atmiņām saistās ar dziedāšanu. Kā lielāki darbiņi padarīti, tā kopā pulcējušies kaimiņi — cits ar akordeonu, cits ar vijoli, un dziedāšana gājusi pilnā sparā. No tiem laikiem Ainas dziesmas mīlestība nav zudusi līdz šodienai. Kas zina, varbūt vainojami arī gēni, jo savulaik viņai teikts, ka attālos rados no tēva puses ir arī Teodors Reiters — viens no izcilākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem. Tagad Aina ir Kalsnavas sieviešu kora “Silvita” dalībniece. Viņai grūti pateikt, kura dziesma patīk vislabāk, sirdij īpaši tuvas ir tautasdziesmas.
Pārdzīvo traģēdiju
Diemžēl veselības problēmu dēļ pēc vidusskolas beigšanas Aina nevarēja turpināt mācības, taču no darba nav vairījusies. Strādājusi dažādus gadījuma darbiņus — bijusi gan kasiere, gan biļešu konduktore. Pirms sešiem gadiem nomiris vīrs, nu jau vairākus gadus viņa dzīvo viena mājā, kuru sešu gadu laikā izpirkusi, taču par garlaicību viņa nesūdzas un savu ģimenes modeli negrasās mainīt. “Kam man lieka nasta?” viņa smej. “Mums taču ir tik interesanti koru sadraudzības vakari, kuros izpriecājamies un izdancojamies pēc sirds patikas. Ciemos bijis gan vīru koris “Staburags”, gan “Gaudeamus”, gan “Gaiziņš”, gan “Jūrmalas burenieks”.
Vēl viens prieka avots Ainai ir meitas Lana un Daila, kuras abas dzīvo Pļaviņās, pieci mazbērni un viena mazmazmeitiņa. Lieki piebilst — kopāsanākšanas reizēs bez dziesmām neiztikt. Pirms pieciem gadiem viņa piedzīvoja smagāko traģēdiju, ko var pārdzīvot māte — autokatastrofā bojā gāja dēls. Atgūties palīdzēja gan ģimene, gan draugi.
Aktīvs dzīvesveids
Kāds ir Ainas rīts? Tā ir sasveicināšanās ar kaķenīti, kura darba tikumu no saimnieces aizņēmusies — viņa ir ļoti čakla medniece. No rīta Aina mēdz skatīties ziņas un seriālu “Mīlas viesulis”. Vēl viņai ļoti patīk sporta pārraides. Kad skatījusies boksera Maira Brieža cīņu, līdzi jutusi pilnā kaklā. Brīvajā laikā Aina rosās arī dārzā. Tas pēdējos gados gan krietni sarucis, bet darāmo jau tāpat var atrast. Šogad tajā bija jauns “iemītnieks” — arbūzs. Viņa ir draugos arī ar velosipēdu, piedalījusies Pļaviņu novada pašvaldības rīkotajās velosacensībās. Veselības problēmas Ainai īpašas raizes nesagādā, jo viņai taču ir tikai 70. Kaimiņmājā ir dīķis, viņa saskaitījusi, ka šogad tajā izpeldējusies 16 reizes. Varbūt arī tas ir iemesls viņas lieliskajai pašsajūtai. Un vēl — viņa neaizmirst arī prātu asināt. Tur lielisks palīgs ir krustvārdu mīklas.
Ap pussimt vārsmu
Pirms pusotra gada Aina sāka rakstīt dzejoļus. Gribējās redzēto un izjusto ietērpt skaistākos vārdos. Agrāk to nebija darījusi, tagad jau kladītē sarindojies ap piecdesmit vārsmu. No citiem autoriem pašai sirdij tuvākās ir Kornēlijas Apškrūmas dzejas rindas. Ainas kundze gan nav mācījusies mūzikas skolā, taču pašmācībā ar meitu palīdzību savām vārsmām mēģinājusi veidot arī muzikālo ietērpu. Kad Bebru pagastā bija Senioru dienai veltīts pasākums, pirmatskaņojumu piedzīvoja viņas sacerētā dziesma “Rudentiņš bagāts vīrs” grupas “Aizezeres muzikanti” izpildījumā. Savukārt savā jubilejā viņa dziedāja pati savu sacerēto dziesmu “Mana atslēdziņa”. Tajā ietverta pateicība visiem saviem mīļajiem, kas staigā gan aizsaules ceļus, gan ir blakus.
***
Raugoties pasaulē ar labestīgu skatu, arī šis tik dīvainais laiks Ainai vieglāk pārdzīvojams, vēl jo vairāk spēku allaž dod arī savējo pleca sajūta. ◆
Aina Sokolova-Lūse
Latvija
Pasaules plašajā Visuma telpā
Arī Latvijas zemei vieta rasta.
Siltumā, aukstumā, dižumā
celta,
Tāpēc viņa ir tik neparasta.
Baltijas māmuļas lepnumu pilda
Vasaras skaistums, kas sirdi
silda.
Ziema, kas atnāk, kā plīvurā
baltā,
Siltumu rodot, aukstumā saltā.
Baltijas māmuļai stiprumu
rodot,
Rudens ar ražību dāsni dodot.
Pavasar’s atnāk, viss atdzimst
no jauna,
Latvijai izdzīvot nebūs kauna.
Latvija, Tēvzeme, Dzimtene
mūsu,
Mēs tavi mazbērni
mūžam būsim.
Lustīgās dejās un skanīgās
dziesmās
Kopā ar tevi degsim
kā liesmās.
