Laiks. Tas nepielūdzami steidz uz priekšu un ar gadiem atņem spēku un veselību. Taču laikam nav varas pār īstu sirds siltumu. Arī manā dzīvē ir pienācis brīdis, kad ikdienā nepieciešama palīdzība un rūpes.
Man ļoti paveicies, jo, pateicoties Neretas novada sociālajam dienestam, ļoti grūtā brīdī man tika sarūpēta vieta Neretas sociālās aprūpes centrā.
Šeit, sociālās aprūpes centrā, mēs esam 35 cilvēki, kuri nevar dzīvot vieni paši, mums visu diennakti nepieciešama aprūpe.
Par mums ikdienā rūpējas deviņas centra darbinieces un vadītāja Ina Riekstiņa. Ina ir cilvēks, kura nevienam un nekad neatteiks palīdzību! Lai arī mēs viņām esam sveši, viņas par mums rūpējās kā par vistuvākajiem cilvēkiem. Arī tad, ja kas ļoti sāp, atliek tikai palūgt palīdzību, un viņas tūlīt ir klāt un sarūpē nepieciešamās zāles. Tāpat arī trīsreiz dienā var saņemt ārsta izrakstītos medikamentus. Bet četras reizes dienā baudīt ļoti garšīgas maltītes.
Taču šeit, Neretas sociālās aprūpes centrā, ir vēl kas īpašs, kas bieži vien palīdz daudz labāk nekā medikamenti — tas ir darbinieču sirds siltums un smaids. Kad viņas ver istabiņas durvis, šķiet, pat pelēkā, lietainā dienā uzspīd spoža saule un debess kļūst zila, zila. Pat reizēm nepienākot tuvāk, viņas pasmaida un velta laipnu skatienu ikvienam no mums, atbalsta ar laipnu vārdu. Tas bieži vien ir vissvarīgākais, lai slimība kaut uz mirkli atkāptos…
Domāju, tas noteikti ir centra vadītājas Inas Riekstiņas nopelns, kurai izdevies izveidot tik sirsnīgu un iejūtīgu kolektīvu, no kura staro atsaucība un mīļums. Nekur iepriekš ar ne ko tādu nebiju sastapusies. Domāju, viņa noteikti pelnījusi kādu augstāku valsts apbalvojumu un Neretas pašvaldībai par to vajadzētu mazliet vairāk painteresēties.
Ar cieņu — pensionētā skolotāja Ausma Burka Neretā
