Pēdējā laikā viena trešdaļa manas dzīves paiet dažādu sadzīves priekšmetu un mantu meklējumos. Rodas sajūta, ka dzīvoklī bez Indriķa vēl kāds dzīvo. Vienkārši man viss ļoti ātri pazūd. Indriķis ir ārpus aizdomām, jo viņš pēc darba galvenokārt draudzējas tikai ar dīvānu un ledusskapi.
Nesen man pazuda putekļsūcēja vāks. Izmeklējos — nekur nav. Apskatījos gan ledusskapī, gan uz skapjaugšas — nu nav! Domāju, varbūt zagļi apciemo, kamēr neesmu mājās. Izliku viņiem ēsmu — nedēļu turēju 50 eiro uz galda. Izrādās, nevienam nevajag. Vāku atradu pēc divu nedēļu meklējumiem guļamistabā zem gultas. Pavisam dīvaini — putekļsūcēju parasti atstāju virtuvē.
Vienīgais mierinājums, ka mantas zūd arī citiem. Vakar bija atnākusi Rozālija. Nesaprotu, kā viņai pazuda brilles! Pusstunda mums aizritēja intensīvos meklējumos. Atradām zem gultas. Man jau sāk likties, ka dzīvoklī kāds lietas neredzot pārvieto sev vien zināmās trajektorijās. Varbūt vainīgs “kovids”? Lasīju, ka tas tagad esot pārveidojies, salīdzinot ar pavasara uznācienu. Varbūt jāpasauc kāds ekstrasenss, lai enerģētiski attīra dzīvokli? Cik labi, ja katrai mantai būtu signalizācija, kura atsauktos uz manu balsi. Es tik skaļi pavēlētu: putekļsūcēja vāciņ, atsaucies! Un tas skaļi sāktu pīkstēt zem gultas. Cik daudz laika ietaupītu, kuru es pēdējā laikā pavadu pazudušo mantu meklējumos.
Izabella
