Topošajā Aizkraukles novadā sākts darbs kopīgu attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Lai sekmīgi paveiktu šo uzdevumu, jāsadarbojas visām pašvaldībām, kuras plānots apvienot jaunajā novadā, tomēr Jaunjelgavas novada dome līdz šim ieņēmusi nogaidošu novērotāja pozīciju.
Aizkrauklei kā attīstības centram un novadam ar lielāko iedzīvotāju skaitu jāuzņemas atbildība par šo dokumentu izstrādi un norises gaitu. Aizkraukles novads lēmumu par šo dokumentu izstrādi un sadarbību pieņēma jau augustā, pārējie novadi, izņemot Jaunjelgavu, lēmumu par atbalstu un sadarbību pieņēma septembrī.
Pārliecība un likumiskais aspekts
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norāda, ka tam bijuši divi iemesli — domnieku pārliecība un likumiskais aspekts. Domes priekšsēdētājs saka: “Saņēmām no Aizkraukles novada domes vēstuli, ar deputātiem domes finanšu komitejā to apspriedām, un viedoklis bija — ja jau esam lēmuši sniegt pieteikumu Satversmes tiesā par to, ka neatzīstam Jaunjelgavas pievienošanu Aizkraukles novadam par pamatotu, tad jābūt konsekventiem līdz galam un šajā lietā nav jāiesaistās. Tāpēc šo lēmumprojektu tālāk apstiprināšanai domē nevirzījām.”
Kā likumisko aspektu G. Libeks piesauc Ministru kabineta noteikumus par valsts līdzfinasējumu jauno pašvaldības teritoriju attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas brīdī, kad tika lemts par sadarbību, vēl nebija apstiprināti un stājušies spēkā. Tāpēc viņa skatījumā nebija likumiska pamata tam, ka jaunjelgavieši drīkstētu iesaistīties citu novadu attīstības plānošanā. “Uz kāda pamata mēs tērēsim savus resursus, līdzekļus un laiku?” retoriski jautā G. Libeks.
Jaunjelgavas novada vadītājs pauž — nav saprotams, kāpēc tas būtu jādara tagad, kamēr vēl nav izveidots jaunais novads? No vienas puses viņš atzīst, ka dokumentu izstrāde tagad būtu racionāla un varbūt arī vajadzīga, jo tad būtu kaut kāds pamats, uz ko balstīties vēlāk. Bet tikpat labi jaunie deputāti to visu var noraidīt un nepieņemt. Tāpēc viņam nav saprotama tāda skriešana pa priekšu.
Noteikumi ar korekcijām
G. Libeka piesauktais Ministru kabineta noteikumu projekts paredz kārtību, kādā saistībā ar reformu piešķir valsts budžeta finansējumu jaunveidojamās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu — attīstības stratēģijas un attīstības programmas — projektu izstrādei. Viens pieteicējs var saņemt līdz 36 tūkstošiem eiro ar noteikumu, ka pieteikumam tiek pievienoti visu iesaistīto pašvaldību lēmumi par sadarbību.
Šonedēļ noteikumi valdībā beidzot apstiprināti. Jaunajā noteikumu redakcijā vairs nav minēts, ka valsts finansējuma saņemšanas viens no kritērijiem ir visu iesaistīto pašvaldību lēmums par sadarbību. Tomēr anotācijā norādīts, ka, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, jaunveidojamā novadā ietilpstošajām pašvaldībām jāvienojas par kopēja dokumenta izstrādi un finansējuma pieprasīšanu, kas var būt vēstule ar apliecinājumu, vai darba grupas izveides rīkojums no atbildīgās pašvaldības. Oktobrī katra novada domē vajadzētu pieņemt lēmumu par vietējās darba grupas izveidi, kurā pašvaldības speciālisti, gan tiekoties savā grupā, gan sabraucot kopā lielajā visu novadu kopīgajā darba grupā, strādātu pie kopīgo dokumentu izstrādes.
Plānošanas dokumentu projektu izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pašvaldību plānošanas dokumentu izstrādi un darbs tiek sākts ar katras jaunajā novadā esošās pašvaldības lēmumu, kas ir tiesiskais pamats plānošanas dokumenta izstrādes procedūras ietvaros.
Tā nav politika, bet gan ekonomika un attīstība
Aizkraukles novada domes attīstības plānotāja Ilona Kāgane skaidro: “Plānošanas dokumenti ir tie, ar ko vispār jāsāk strādāt. Ja nav attīstības programmmas, ja nav investīciju plāna, nevar apgūt naudu, nevar piesaistīt investīcijas. Vispirms jāizstrādā attīstības stratēģija, kas definē kopīgu vīziju, mērķus un nosaka prioritātes. Visiem novadiem stratēģija ir izstrādāta jau iepriekš un ir spēkā ilgāk nekā līdz 2021. gadam. Plānotāju uzdevums tagad būtu šos dokumentus iekļaut kopīgā stratēģijā, izvērtējot, kas mums ir kopīgs, ar ko viens otru varam papildināt. Otra ir attīstības programma, kas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments un ietver investīciju plānu — īstermiņa plānu trijiem gadiem. Apsēžoties pie viena galda, plānotāju galvenais uzdevums ir izvērtēt visu novadu prioritātes, kuram kas ir visaktuālākais. Brīdī, kad jaunā novada deputāti apstiprinās šo jauno dokumentu, vecie vairs nav spēkā. Tāpēc jebkurš plānotājs saprot, ka viņa pašvaldībai tagad ir iespēja ieplānot, kur tad varētu būvēt ceļu, kur stiprināt krastus un kur mainīt jumtus. Un, ja tas nav ielikts šajā attīstības programmā, tam nevar piesaistīt Eiropas naudu un nevar pildīt vēlētājiem solīto.”
Aizkrauklieši uzsver, ka tas ir ekonomisks process, tā nav politika, bet gan plāns, kā piesaistīt naudu novadam tā attīstībai. Iesaistoties šajā procesā, pašvaldības neko nezaudē pat tajā gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīst, ka lēmums par apvienošanos nav bijis pamatots.
Jaunjelgaviešu vilcināšanās gan nenozīmē, ka darbs plānošanas dokumentu izstrādē netiks sākts. Vienīgi tas apgrūtinās darbu un varētu sekmēt neiekļaušanos noteiktajos termiņos. “Tā kā darba apjoms ir ļoti liels, jo kopīgi jāplāno sešu apvienotu novadu nākotne, tad ļoti būtiski laicīgi sākt šo darbu, lai laikā paspētu visu sagatavot. Jo vēlāk sāks, jo mazāk laika paliks, tas palielinās slodzi darbiniekiem, kas būs iesaistīti šajā darbā,” piebilst I. Kāgane. Publiskajai apspriešanai izstādātie plānošanas dokumentu projekti jānodod 2021. gada novembrī.
Ietekmē attīstību
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, komentējot situāciju, skaidro: “Jaunveidojamajā Aizkraukles novadā ietilpstošo pašvaldību spēkā esošās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas ir izstrādātās dažādos periodos, un to saturs ir atšķirīgs. Tāpēc jaunā novada tālākai attīstībai no esošo scenāriju izvērtējuma veidots scenārijs ir nepieciešams. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka uzsākam nākamo Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi. Tā iespējama vienīgi saskaņā ar izstrādāto attīstības programmu un tiem investīciju virzieniem, kas šajā programmā ir iekļauti. Tādēļ situācija, kad kāda no jaunveidojamās pašvaldības sastāvā iekļaujamajām pašvaldībām nepiedalās attīstības dokumentu izstrādē, var negatīvi ietekmēt visa jaunveidojamā novada attīstību. Šādā situācijā jāatgādina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums noteic pienākumu pašvaldībām kopīgi strādāt pie jaunu plānošanas dokumentu izstrādes, paredzot valsts budžeta līdzfinansējumu šādu attīstības dokumentu izstrādei. No vienas puses, kopīga dokumentu izstrāde ir pašvaldībai normatīvajos aktos noteikts pienākums, kura izpildi VARAM var pārraudzīt. No otras puses, tā ir katra deputāta, kuru ievēlējuši attiecīgā novada iedzīvotāji, atbildība — darboties šajā vēlētajā amatā tā, lai tas atbilstu iedzīvotāju interesēm un pašvaldība varētu apgūt nākotnē pieejamo finansējumu teritorijas attīstībai. Darbu pie kopīga attīstības plānošanas dokumenta uzsākot pārējām jaunveidojamā novadā ietilpstošajām pašvaldībām izvērtēšanai, ir pieejami arī visu novadu pašlaik spēkā esošie plānošanas dokumenti. Tādējādi, sākotnēji kādam novadam atsakoties iesaistīties kopīgā nākotnes plānošanā, process netiek bremzēts, tomēr tālākā darba gaitā būtu vērtējams tas, cik un kāda informācija no konkrētā novada ir nepieciešama un kā to iegūt kopīgā attīstības dokumenta izstrādes pabeigšanai.” I. Oša arī piebilst, ka pašvaldības lēmums par vēršanos Satversmes tiesā nekādā mērā to neatbrīvo no spēkā esošu likumu pildīšanas.
Nav nekādu ieguvumu
Līdzīgu viedokli pauž arī Vides aizsardzības un reģionālās attstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs: “Svarīgi, lai pašvaldības sadarbojas savlaicīgi, nevis dara to tikai pēc vēlēšanām. Būtiski, lai tajā brīdī, kad pašvaldības sāk strādāt jaunajās teritorijās, būtu jāveic pēc iespējas mazāk darba.” Plešs piesauc iepriekšējo reformu, kad daudzi lēmumi tika pieņemti vēlu un daudzi plānošanas un reorganizācijas darbi tika veikti jau jaunajās teritorijās ar jauno deputātu sastāvu. Tāpēc tagad, īstenojot šo reformu, mērķis bija likumdošanas aktus pieņemt laicīgi, lai pašvaldības laikus varētu sagatavoties un apzināt savu saimniecību.
“Ja runa ir par neiesaistīšanos plānošanas dokumentu izstrādē, tad Jaunjelgavas novads iepriekš veicis savu teritorijas plānošanu, un, ja tas šobrīd nevēlas sadarboties, tad informācija ir publiski pieejama un var izmantot to. Tomēr svarīgi nekavēties, jo tāpat jau kopā būs jāstrādā. Iespītējoties vai nevēloties sadarboties, lielākie cietēji būs tikai iedzīvotāji — ne kāds cits novads un ne ministrija. Tas nozīmē, ka var tikt kavēta nozīmīgu Eiropas Savienības fondu apguve noteiktā teritorijā, kas var liegt iespēju sekmīgi attīstīties nākotnē. Tur ir tikai zaudējumi, ieguvumu no tā nav nekādu.” ◆
