Augstākas, zemākas, visdažādākā krāsu gamma, ar lielākiem ziediem un mazākiem. Ar kaktusveida, platziedu, bumbveida, orhidejveida un citu ziedu formu. Kas tās ir? Protams, ka rudens ziedu karalienes dālijas! Tās krāšņi saziedējušas arī Janīnas Ziediņas dārzā Sērenes pagasta “Kalnozolos”.
Dālijas no Janīnas Ziediņas dārza iepriecināja apmeklētājus izstādē Sērenes tautas namā. Lai apskatītu krāšņo ziedošo skaistumu, “Staburags” devās ciemos. Palaimējās. Lai arī ātriem soļiem uz priekšu iet oktobris, dālijas vēl nebija nometušas ziedu rotu, turpinot iepriecināt savu kopēju. Līdzās dālijām savus košos ziedus atraisījušas mārtiņrozes, redzams arī pa kādam floksim, kurš nedaudz aizkavējies, rozītes. Tā kā laiks silts, dārzā atrodama arī pildītā lauvmutīte, cinnijas.
Janīnas kundze domā, ka ziedu mīlestība mājo katrā latvietī. Rudeņos viņa pērk puķu sīpolus. Padalās ar meitām. Arī viņas padalās ar mammu, ja tiek pie kaut kā jauna un interesanta. Janīnas kundzei patīk visas puķes, un viņa priecājas par katru. To apstiprina no Rundāles pils dārza rožu fotogrāfijas istabā pie sienas. Arī tās savulaik apskatījusi Janīnas kundze.
Kā gan sēreniete tikusi pie tik lielas dāliju kolekcijas? Dažas jau bijušas krājumos, citas iedotas, taču katru gadu pa kādam gumiņam pasūta no valmierietes Veltas Rudzītes kataloga. No viņas Janīnas kundze iegādājusies arī kannas un juku. Cik šķirņu un stādu katru pavasari nonāk zemē? Grūti pateikt, trīs vagas iznākušas. Lai arī dālijas ir pieticīgas, tomēr darba, tās audzējot, netrūkst. Sākot ar stādīšanu un ravēšanu, beidzot ar izrakšanu, žāvēšanu. Tāpat arī vajadzīgas piemērotas telpas, lai gumi varētu pārziemot.
Staigājam ar Janīnas kundzi pa dārzu, es cenšos rudens karalienes iemūžināt. Vienu skaistāko nevar izcelt. Skaties, kuru gribi, viena par otru skaistāka un izkārtojušās iespaidīgā parādē. Atvadoties arī man tiek kaut kas no dāliju un mārtiņrožu košuma, kas aizvadītajā nedēļā iepriecināja gan redakcijas darbiniekus, gan apmeklētājus. ◆
Uzziņa
Dālijas ir kurvjziežu dzimtas lakstaugu ģints. Dāliju dabiskais izplatības areāls ir Meksika, kā arī citas Centrālamerikas valstis. Dāliju ģintī ietilpst vismaz 36 sugas.
Eiropā, Spānijā dālijas tika ievestas no Meksikas XVII gadsimta beigās. 1791. gadā publicēts pētījums, kurā pirmā pētītā savvaļas dāliju suga nosaukta Dahlia pinnata — godinot 1789. gadā mirušo somu-zviedru botāniķi Andreasu Dālu. Tā arī cēlies nosaukums dālija. Nosaukums ģeorģīne (sarunvalodā arī jorģīne) parādījās vēlāk Vācijā. Tā šo ziedu nodēvēja vācu botāniķis Vildenovs savā 1803. gadā publicētajā darbā, godinot savu draugu 1802. gadā mirušo Peterburgas profesoru Dr. Georgi. Pasaulē vairāk izplatīts ir dālijas nosaukums, bet ziedu par ģeorģīni vairāk dēvē Krievijā.
(No interneta)
