Lelde Aizkrauklē
— Visticamāk, jā un vispirms ceļošanai, kā arī vajadzētu stingrāku kontroli visiem iebraukušajiem Latvijā. Šobrīd vairāk var izkontrolēt tos, kuri izmanto gaisa vai jūras transportu, bet ne pārvietojas pa ceļiem. Turklāt saslimušo skaits ir ievērojami pieaudzis, lai arī pavasarī, kad šādu gadījumu bija mazāk, slēdza daudz ko, bet tagad pat nav paredzēts to darīt. Nedomāju, ka var tik mierīgi turpināt ikdienu, un nepiekrītu tiem, kuri to visu uzskata par nenozīmīgu. Ja arī personīgi nepazīstam nevienu saslimušo, tas nenozīmē, ka slimības nav. Manuprāt, būtu vērtīgi, ja ārsti ar konkrētiem piemēriem vairāk stāstītu, kāda ir šī slimība un tās sekas. Varbūt tas liktu cilvēkiem aizdomāties un būt atbildīgākiem, jo svarīga ir sabiedrības līdzatbildība.
Valija no Kokneses
— Sociālajos tīklos lasīju, ka nevajag tik ļoti baidīties no tā visa. Tajā ir sava patiesība, jo bailes pievelk slikto. Ir nepatīkami lasīt par Covid-19 un ar to saistīto informāciju, jo tas rada satraukumu, tāpēc dzīvot ar domām tikai par to nevar. Ir jau mums dažādi ierobežojumi, ko cenšamies ievērot, un pašiem jābūt atbildīgiem. Vairāk bailes ir par bērniem, lai ar viņiem viss ir kārtībā, jo situācija ir nopietna ne tikai citās valstīs, bet arī tepat Rīgā.
Ilze, aizkraukliete
— Ievērojam visu, kas noteikts, grūti pateikt, vai vēl kas vajadzīgs. Attiecībā uz ceļošanu gan esmu skarba — vai tiešām šobrīd tas jādara? Nekas taču nenotiks, un braukt varēs arī pēc gada. Ceļošana, un tas, kas notiek saistībā ar Covid-19 izplatību, manuprāt, ir cilvēku bezatbildība. Bērnu tēvs strādā Norvēģijā, un kopš pandēmijas sākuma nebija iespējas gandrīz pusgadu satikties. Tas bija un ir grūti visiem, bet saprotam, ka viņš nevar atbraukt, lai nevienu nepakļautu riskam. Pārdzīvosim šo laiku, un būs labi. ◆

