Pagājušajā nedēļā Aizkrauklē, Enerģētiķu ielā, dega divas koka dārza mājiņas — 6 un 4 kvadrātmetru lielas. Kopumā neilgā laikā šajā vietā nodegušas piecas būves.
Kāda ir šī dārziņu teritorija, kāpēc to iecienījuši bezpajumtnieki un, iespējams, piromāni jeb cilvēki, kuriem baudu sagādā ugunsgrēks? Divās stundās izstaigāju šo pārsvarā aizaugušo, diezgan baiso Aizkraukles novada daļu.
Agrāk uzlauza durvis, bet nededzināja
Vairākus hektārus lielajā Aizkraukles novadam piederošā teritorijā starp Enerģētiķu un Samēnu ielu pat dienas laikā atrasties ir baisi. Pamestās, pa pusei sagruvušās koka būdas dīvainā kārtā visas ir aizslēgtas ar lielām piekaramajām atslēgām. Tomēr nekas neliecina, ka šeit pēdējo gadu laikā kāds būtu iegriezies. Brienot cauri garajai zālei, jūtos kā kapos. Mājiņu cēlāji, dārziņu kopēji sen miruši, bet savdabīgie pieminekļi turpina klusi stāstīt par notikumiem pirms vairākiem gadu desmitiem.
Aizkraukliete Marija ir viena no nedaudzajiem, kas joprojām cītīgi kopj savu no pašvaldības nomāto zemes pleķīti. Viņai drīz būs 73 gadi. No tiem 44 gadus strādāja par agronomi Cēsu pusē, bet tur nodegusi māja, tādēļ pārcēlusies uz Aizkraukli. Bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvo Tukumā. Vīrs un meita gājuši bojā autoavārijā. “Ko es mājās viena pati darīšu, sajukšu prātā,” saka Marija.
Dārziņš viņai šajā vietā ir jau 30 gadus, un pirmsākumos te katrs zemes pleķītis līdz pat ceļa malai bijis apstrādāts. Par saviem kaimiņiem — bezpajumtniekiem — viņa stāsta, ka apmēram četrus gadus viens mitinājies viņas dārziņam blakus esošajā baltajā mājiņā. Viņai zināms, ka cilvēks neesot šejienietis, atnācis no Jēkabpils. “Man sākumā bija bail. Viņa draugi nāca bariem. Kad nodega tā māja “šanhajā” (baraka Dārza ielā), te sanāca lieli bari. Es ar viņiem tikai pa labam, baidījos, ka nenozog kaut ko.” Tāpēc arī zāli necenšas pļaut, lai nekrīt svešās acīs, neapzags. Par nesenajiem notikumiem — nodegušajām mājiņām — viņa saka: agrāk te klīda metāla zagļi, kuri mēdza uzlauzt durvis, bet kāda jēga dedzināt?
Drošība ir iedzīvotāju ziņā
Kaspars Sniedzītis, Aizkraukles novada domes izpilddirektors, par mazdārziņu teritoriju, apbūvi tajā saka — tas ir mantojums no Padomju Savienības laika. Joprojām ir cilvēki, kuriem svarīgi, lai viņam būtu zemes pleķītis, uz kuru aizbraukt, izaudzēt savu kartupeli un atgriezties pilsētā. Pašvaldībai jārespektē šādi iedzīvotāji. Vieglākais risinājums būtu likt platību nomniekiem teritoriju sakārtot. Mūsdienās tas tikpat kā nav realizējams, jo lielākais skaits jau miruši, pārējie ir pensionāri, kuriem nav ne spēka, ne līdzekļu, lai to izdarītu. Daļēji šo problēmu varētu risināt HES pārgāznes izbūve, kas gan vairāk skars pilsētai tuvāko mazdārziņu teritoriju, bet daļēji varētu ietekmēt arī zemes platības tuvāk notekūdeņu attīrīšanas stacijai.
Līdz tam katram zemes nomniekam vajadzētu pašam parūpēties, lai nepiederošas personas nenonāktu viņa teritorijā, piemēram, iežogojot to. To, ka tas ir pietiekami efektīvs līdzeklis cīņā ar zagļiem un vandaļiem, pierāda dārziņu teritorija starp Enerģētiķu un Dzelzceļa ielu. Pašvaldībai neesot tiesiska pamata zemes gabalu nomniekiem uzdot aizvākt no nomājamās platības visu tajā esošo drazu. Aizkraukliešu interese par mazdārziņu nomu joprojām ir, un to pierāda teju katrā domes sēdē izskatītie iesniegumi par nomas līguma pagarināšanu.
Attiecībā par vairākiem dedzināšanas gadījumiem Kaspars Sniedzītis teic, ka vispirms jāļauj policijai noskaidrot, kas ir šis ļaundaris. Vai pašvaldība var mazdārziņu kopējiem palīdzēt nosargāt teritoriju pret līdzīgiem gadījumiem? Izpilddirektors vēlreiz atgādina, ka drošība vispirms ir pašu dārziņu kopēju pārziņā, kā arī uzdevums sakopt teritoriju, nopļaut zāli, lai nepieļautu uguns izplatību.
Jādomā par naudas lietderīgu izmantošanu
Vai teritorijas, kuras sen neviens nekopj, varētu nolīdzināt ar traktoru un gružus aizvākt? Izpilddirektors teic, ka arī tāda nolīdzināšana kaut ko maksā un tie būtu vairāki desmiti tūkstoši eiro. Vai pašvaldības līdzekļu tērēšanu šādiem mērķiem atbalstītu nodokļu maksātāji? Citi par šo naudu labprātāk gribētu, lai sakārto kādu ielas posmu vai iekšpagalmu pilsētā.
Vai pašvaldībai nav iebildumu, ka tās īpašumā nelegāli, ilgstoši mitinās bezpajumtnieki? Izpilddirektors teic, ka šī jautājuma risināšanā iesaistīts sociālais dienests, bet arī tā darbinieki nevar piespiest, lai šie cilvēki nāktu uz dienestu pēc palīdzības. Pašvaldības nostāja ir — cilvēkam jābūt brīvam, un viņš pats izvēlas savu dzīves modeli. Ja viņš ir rīcībspējīgs, bez garīga rakstura traucējumiem, neviens nedrīkst ar saviem uzskatiem censties viņu mainīt. Ja cilvēks pārkāptu kādus normatīvos aktus, viņu varētu saukt pie atbildības. Par konkrēto gadījumu pašvaldībai līdz šim neesot bijis neviens ziņojums. Pašvaldība nevar katru dienu pārbaudīt savus īpašumus. Pretējā gadījumā tam būtu nepieciešamas jaunas štata vietas un sāksies iedzīvotāju iebildumi par nelietderīgu naudas tērēšanu. Ja šādi gadījumi būtu masveidā, tad jaunai darba vietai būtu pamats.
Sākti trīs kriminālprocesi
Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste, stāsta, ka saistībā ar ugunsgrēkiem Aizkrauklē, Enerģētiķu ielā, policijā sākti trīs kriminālprocesi — divi par divu siltumnīcu un viens par dārza mājiņas degšanas gadījumu. Pārējos gadījumos turpinās resoriskās pārbaudes. Policija ir nozīmējusi ekspertīzes. Ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, un tiek apzinātas personas, kuras, iespējams, varētu būt iesaistītas šajos noziedzīgajos notikumos. Pēc šiem notikumiem policija pastiprināti uzraudzīja konkrēto teritoriju. Līdzīgi notikumi septembrī bija Zemgales reģionā, kur jaunieši izklaidējoties nodedzināja lielu siena šķūni. Vainīgos atrada, savu vainu viņi atzina.
Priecīga ziņa
Vakar no policijas saņemtā ziņa ir liels mierinājums — informācija no Aizkraukles iecirkņa vēsta, ka visos trijos sāktajos kriminālprocesos aizdomās turētā persona atzīst savu vainu, kā arī atzīst savu vainu citos ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumos, par kuriem policija sāks kriminālprocesus. ◆
