Kaislības ap īpašumu “Mailes-98” Vietalvas pagastā kopš aprīļa joprojām nav rimušas — lai gan Pļaviņu novada domes sēdē tika noraidīts domes priekšsēdētāja Aigara Luksa ierosinājums vienpusēji lauzt līgumu ar biedrību “Sporta klubs “Vietalva”” par zemes nomu, tagad biedrība saņēmusi jaunu zemes nomas līguma projektu, kura nosacījumiem tā nepiekrīt, jo nav saņēmusi atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.
Biedrībai piedāvā lietot tikai sporta infrastruktūru
Biedrība “Sporta klubs “Vietalva”” zemi nomā nepilnu 60 hektāru platībā, tajā skaitā ir apmēram 45 hektāri meža, un nomas līgums savulaik tika noslēgts uz 50 gadiem. Pēc Pļaviņu mēra Aigara Luksa iniciatīvas šī gada aprīlī tika rosināts vienpusīgi lauzt zemes nomas līgumu ar biedrību “Sporta klubs Vietalva””, kas pašvaldības īpašumu “Mailēs” apsaimnieko jau ilgstoši, par saviem, Eiropas fondu un ziedotāju līdzekļiem izveidojot un labiekārtojot sporta infrastruktūru atpūtai un sportam ainaviskajā un mežainajā Vesetas upes krastā: stadionu, slēpošanas trases, pastaigu trases un apgaismoto trasi. Pamatojums bija meža piesārņošana, izberot būvgružus trases paplašināšanai, un pēc vējgāzes kritušo koku nozāģēšana no trases, nesaņemot ciršanas apliecinājumu. Domes balsojumā lēmums par līguma laušanu toreiz netika pieņemts. Biedrības pārstāvji vēlāk informēja, ka neviena atbildīgā institūcija pārkāpumus neatzina.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns tagad saņēmis jaunu zemes nomas līguma piedāvājumu. Līguma projektā dome vēlas biedrībai “Sporta klubs “Vietalva”” bezatlīdzības lietošanā nodot sporta infrastruktūru — slēpošanas trases un stadionu “ar mērķi sekmēt biedrības iniciatīvu sabiedrības, it īpaši ar sportu saistīto grupu un pilsoniskās sabiedrības, attīstībā Pļaviņu novadā, veicināt Pļaviņu novada atpazīstamību, popularizēt distanču slēpošanas, biatlona, riteņbraukšanas un citu sporta veidu attīstību Pļaviņu novadā”. Līgumu iecerēts noslēgt uz 10 gadiem.
“Samaksāju, bet man to atņem”
Raimonds Spūls-Vilcāns to komentē šādi: “Biedrība uzskata, ka, iespējams, ir nepieciešami grozījumi jau esošajā zemes nomas līgumā, jo, ņemot vērā pašvaldības veikto kailcirti un tās dēļ radušos vējgāzi, ainaviskā vide ir mainījusies. Mežs kā ainava vairs nepastāv, tomēr jebkurām līguma izmaiņām būtu jābūt vienlīdz labvēlīgām abām pusēm, kā arī jārod atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Pirmais neskaidrais jautājums vai apmulsums, iepazīstoties ar jaunā līguma redakciju, ir: kā dome var nodot sporta klubam īpašumu, kas tam pieder, šeit domāju inženierbūvi — trases apgaismojumu. Otrs neskaidrais jautājums: līdz šim spēkā esošajā zemes nomas līgumā noteiktā nomas maksa atbilstoši līgumam tika samaksāta par visu sākotnējo nomas periodu — 50 gadiem — par visu iznomājamo platību, tajā skaitā par mežu. Piedāvātajā jaunā līguma redakcijā dome nomājamo platību samazina vairākkārt un bezatlīdzībā piedāvā nelielu zemes gabalu — aptuveni 1/50 daļu. Biedrība uzskata, ka tā nav bezatlīdzība, jo nomas maksu sen ir samaksājusi, tajā skaitā par piedāvāto atdalāmo zemes gabalu. Vēlamies saprast, kāds ir kompensācijas apmērs par to, par ko jau ir samaksāts? Pēc jautājuma uzdošanas domei rakstiskā veidā par kompensācijas apmēra aprēķinu saņēmām atbildi — ja piekritīsiet jaunajai redakcijai, tad sarēķināsim. Vai tā nav šantāža? Nevēlos nonākt situācijā, kad, piekrītot jaunajai nomas līguma redakcijai, sāksies jauna sāga ar domi par kompensācijas apmēru. Lūgums domei to vispirms aprēķināt un tad virzīties tālāk līguma grozījumos. Stadionu un slēpošanas trases un to apgaismojumu kā inženierbūves ir veidojusi tieši biedrība, tādēļ tā vēlas tās saglabāt ilgākā termiņā un/vai nostiprināt Zemesgrāmatā kā servitūtu. Turklāt līguma projekts tika apspriests tikai finanšu komitejas sēdē, deputātiem tika sagatavots domes sēdes protokollēmums, par ko lēma finanšu komiteja virzīšanai uz domes sēdi. Bet reāli šis jautājums domes sēdes darba kārtībā pat netika iekļauts, lai gan deputātiem finanšu komitejā tika rādīts un apspriests domes sēdes protokola projekts. Cik ilgi deputāti ļaus sevi muļķot?” jautā biedrības vadītājs. “Citiem vārdiem, runājot līdzībās: aizeju uz veikalu, nopērku telefonu un tā maciņu. Par to samaksāju. Pēc kāda laika man to pārdevējs atņem, telefonu patur sev, bet maciņu atdod man un vēl paziņo, ka ir labdaris un to man dod bezatlīdzības lietošanā, neskatoties uz to, ka es jau par to esmu samaksājis.”
Raimonds Spūls-Vilcāns uzskata, ka līguma grozījumu process jau vairāku gadu garumā atgādina reketu. “Nelietderīgi tiek izmantoti domes resursi, lai gatavotu šādus dokumentus. Domei ir resursi, lai uzspiestu savu viedokli, savukārt mēs esam sabiedriska bezpeļņas organizācija, mums nav štatu, lai nepārtraukti atbildētu uz domes agresīvajiem un vienpusējiem līguma grozījumu priekšlikumiem,” viņš saka.
Kāpēc ir cīņa par mežu?
“Ja biedrība piekristu līguma nosacījumiem, dome tai atmaksātu uz priekšu par gadiem samaksāto zemes nomas maksas summu,” saka domes priekšsēdētājs Aigars Lukss. “Jauns līgums ir nepieciešams, jo jau ilgstoši ir domstarpības ar biedrību par meža apsaimniekošanu. Vairākkārtīgi esam piedāvājuši grozīt esošā līguma punktus, norādot, ko biedrība drīkst un ko nedrīkst darīt mežā, taču biedrība nepiekrita.”
No malas skatoties, rodas iespaids, ka notiek cīņa par mežu — to vēlas apsaimniekot gan biedrība, gan pašvaldība. Kāpēc ir tāda cīņa?
“Nesaprotu, kāda ir biedrības interese cīnīties par mežu. Mežs ir mūsu īpašums, un pašvaldība to vēlas apsaimniekot pati. Piedāvājam biedrībai bezatlīdzības lietošanā tikai sporta infrastruktūru. Ja tā vēlēsies organizēt pasākumus mežā, to varēs darīt,” saka Aigars Lukss.
“Nav cīņas par mežu. Mums mežs bija kā ainava, tagad tās vairs nav, ir celmi,” saka Raimonds Spūls-Vilcāns. “Savulaik lūdzām, lai necērt visu, bet pa daļām, lai trases, kas ir ainaviskā vidē, neciestu. Nē, domei bija jācērt. Piedevām vēl kailcirte notika dabas parka teritorijā. Kādreiz dome bija saprotošāka, izcirta tikai daļu no tā, kas pagājušajā ziemā nocirsts pilnībā.”
“Deputāti tiek maldināti”
Vai biedrība mežā izcērt kokus? Uz šo jautājumu Aigars Lukss atbild: “Tā ir ņēmusi ciršanas apliecinājumus, ir cirsti vēja nogāztie koki, visticamāk, arī sausie koki, bet nav atskaites, kur nauda izlietota,” saka Aigars Lukss. “Varbūt tā ir ieguldīta sporta infrastruktūrā, taču skaidras atskaites mums par to nav.”
Savukārt Raimonds Spūls-Vilcāns šādu atbildi vērtē kā maldināšanu: “Līdz 2005. gadam biedrība saņēma dažas ciršanas biļetes un atskaites par līdzekļu izlietojumu iesniedza Vietalvas pagastā, par to var pārliecināties arhīvā. Kopš 2005. gada, izmainoties Meža likumam, sporta klubs nav saņēmis ciršanas apliecinājumus, tos ir saņēmusi dome. Tas, ka nav skaidras atskaites par līdzekļu izlietojumu, ir kārtējie meli vai maldināšana. Pļaviņās deputāti tiek maldināti, domes priekšsēdētājs pēc saviem uzskatiem interpretē dažādas lietas, tādēļ rodas jautājums — cik ilgi var citus maldināt un cik tālu Latvijā ar tādām darbībām var iet domes amatpersona?” ◆
