Septembra vidū Kokneses novada seniori devās ceļojumā pie mājražotājiem citā Zemgales pusē. Ciemojāmies Uzvaras līduma “Ķiploku pasaulē”, strausu fermā “Mazzariņi”, šitakes sēņu audzētavā “Trubenieki” un “Tējas namiņā” Elejas parkā.
Agrā rīta stundā visi ceļotāji bija noteiktajā vietā un laikā. Ieņēmuši visas sēdvietas autobusā, piesprādzējušies, devāmies ceļā. Gide Daiga pastāstīja par katras ceļojuma apskates vietas vēsturi un tagadni. “Ķiploku pasaules” saimniece Antra mūs sagaidīja īpaša dizaina apģērbā, īsi iepazīstināja ar sevi un saimniekošanas sistēmu. Protams, visu dzīves laiku nav nodarbojusies ar dārzeņu audzēšanu un to pārstrādi, esot bijusi ierēdne, socioloģe, apguvusi šūšanas prasmes un kosmetologa zinības, bet kopš 2016. gada uzņem interesentu grupas savas darbnīcas degustācijas zālē “Annās”. Audzē ķiplokus 1 ha platībā, siltumnīcā aug dažādu šķirņu tomāti, paprika un nelielā platībā rudens šķirņu avenes. Visu izaudzēto pārstrādātā veidā un īpašā noformējumā piedāvā pircējiem. 2019. gadā saimniecībai piešķirta kvalitātes zīme “Zaļais sertifikāts”.
Ierodoties strausu fermā “Mazzariņi”, mūs sagaidīja karsta Āfrikas svelme, saimnieks Dainis un eleganti frizētas alpakas. Strausi uz mums no augšas noraudzījās pāri pastaigu laukumu iežogojumiem. Tikām iepazīstināti ar šo dižo putnu augšanas un uzturēšanas īpatnībām, vērojām strausu mazuļus un interesanto trušu šķirņu kolekciju. Veikaliņā varēja iegādāties rotaslietas no strausu spalvām, ādas izstrādājumus, saldējumu, olbaltumu cepumus, gaļas žāvējumus. Šogad Covid-19 krīze sagādā saimniecībai lielus zaudējumus, bet saimnieks cer, ka varēs kaut kā izķepuroties.
Braucot garām rudens arumiem un novāktās labības laukiem, nonācām zemnieku saimniecībā “Trubenieki”. Mūs sagaidīja īpašnieks Jānis, tērpies firmas zīmes krekliņā, iepazīstoties pastāstīja par īpašumu, savas bērnības pieredzi šitakes sēņu lietošanā, ideju par biznesa ieceri, sēņu audzēšanas īpatnībām un skarbo šī biznesa realitāti. Sākotnēji dižie plāni esot beigušies mazgātas malkas veidolā, citā reizē nevarējuši izpildīt noslēgtos piegāžu līgumus: sēnes tad, kad vajag, nav augušas — zaudējumi bijuši lieli. Atraktīvi stāstot, mums piedāvā nogaršot svaigas šitakes sēnes, kas atvestas ar visu baļķi no audzēšanas inkubatora, jo tagad audzēšanas vietā tūristi netiek laisti, tiek ievēroti visi higiēnas noteikumi. Izgaršojuši sēnes, esam uzaicināti īpašā nojumē baudīt šitakes sēņu zupu, sviestu, maizi, turpat arī ir iespēja ražojumus nopirkt. Iepirkuši vērtīgos produktus, ceļojam uz Elejas muižas parku. Pie rekonstruētās parka sētas mūs sagaida vietējā gide Kristīne, kas pastāsta par parka vēsturi un rekonstrukcijas darbiem. Parka teritorija sakopta, tikai pils vietu ieskauj augsts metāla žogs — privātīpašums, kur labiekārtošanas darbi vēl nav sākti. Pastaigā pa parka celiņiem šķērsojām tiltiņu “No pagātnes uz nākotni”, iepazinām vides objektu “Saruna”, priecājāmies par tēlnieka Gļeba Panteļejeva skulptūru “Mīlestībai” un nonācām pie restaurētā “Tējas namiņa”. “Tējas namiņā” nogaršojām piedāvāto vietējo ziedu tēju, klausījāmies gides stāstu par senatni un tagadni, atvadījāmies un devāmies mājup.
Mājupceļā pārdomājām visu redzēto un izgaršoto. Šīs ekskursijas pievienotā vērtība ir zemgaliešu domu spēks, roku darba spars un spītība. Paldies Kokneses novada domei par finansējumu transportam, Dzintrai par telefonistes darbu, Daigai un Aldim par ceļotāju komforta nodrošinājumu. Veiksmi darbos! Vēl mūsu dzejnieces Ārijas Āres vēlējums visiem, visiem: “Dzīvesprieku — lai varam gaiši un laimīgi iziet pretī ziemas sniegiem!”
