Ar svinīgu dievkalpojumu aizvadīta Gostiņu evaņģēliski luteriskās baznīcas 190 gadu jubileja, kurā plaši pulcējās draudze. To vadīja draudzes mācītājs Haralds Biete un Sēlpils iecirkņa prāvests Aldis Pavlovičs.
Spēj saglabāt cauri laikiem
Vēstures fakti liecina, ka senākais dievnams Gostiņos bijusi Grīvas baznīca Aiviekstes upes kreisajā krastā. Tā celta no koka, bija maza un ļoti vienkārša. Ēkai sabrūkot, Nikolauss fon Korfs 1828. gadā par saviem līdzekļiem licis celt jaunu mūra baznīcu citā vietā — Aiviekstes upes labajā krastā, kas pabeigta 1830. gadā un tad arī iesvētīta. Baznīcu projektējis arhitekts Eduards de Vite, un tā būvēta vēlā klasicisma arhitektūras stilā kā krustveida būve ar zemu torni, ko noslēdz pusloka kupols. Baznīca allaž saistījusi ar savu arhitektūru, jo nav daudz dievnamu ar kancelaltāri, kas izvietots pretim galvenajai ieejai, un solu rindām abās pusēs. Arī galvenā ieeja ģeogrāfiski izvietota pretēji tradicionālajiem baznīcas kanoniem. Ēkai virs galvenās ieejas ir Korfu dzimtas ģerbonis.
Baznīca daudz cietusi kā Pirmajā, tā Otrajā pasaules karā, arī padomju gados, bet ar līdzcilvēku atbalstu tā pastāvējusi vienmēr, tāpat kā draudze, kas neļāva dievnamam aiziet nebūtībā, vācot ziedojumus un remontējot to. Pateicoties šai pašaizliedzībai, Gostiņu baznīca nekad nav kalpojusi citiem mērķim, bet allaž bijis Dieva nams. No 1998. gada ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Nozīmīgs brīdis
dievnamam
190 gadu jubileja ir nozīmīgs brīdis baznīcai un Gostiņiem. Svētkus ieskandināja Krustpils pagasta kultūras nama vokālais ansamblis Guntas Dābolas vadībā, ko papildināja Sarmītes Ambaines harmonija spēle, Aivas Siliņas flautas skanējums un Ivetas Laptevas dziedājums. Sveicot nozīmīgajā jubilejā, draudzes mācītājs Haralds Biete pateicās visiem, kuri spējuši saglabāt šo dievnamu līdz mūsu dienām un nākamajām paaudzēm. Haralds Biete šajā draudzē kalpo jau deviņus gadus, vadot dievkalpojumus divas reizes mēnesī, un tie notika arī pandēmijas laikā.
— Šie gadi pagājuši ļoti ātri, grūti pat aptvert, ka jau tik ilgs laiks mani saista ar Gostiņu un Pļaviņu luterāņu baznīcu. Prieks, ka draudzes dzīve šeit turpinājusies visu šo laiku, un šie gadi bijuši abpusēji labi. Vienmēr mans atbalsts bijis un esmu varējis paļauties uz draudzes priekšnieci Anitu, ka dievnams būs sakārtots un dievkalpojumam nepieciešamais sagatavots. Jācer, ka arī uz priekšu viss virzīsies veiksmīgi un stabili kā līdz šim, — teica Haralds Biete.
Uzrunājot cilvēkus svētku dievkalpojumā, Aldis Pavlovičs atzina, ka ikviena draudze, kurai ir savs dievnams, piedzīvojusi Dieva žēlastību un dāvanu, jo tai ir, kur sanākt kopā.
Allaž darbīga un aktīva ir draudzes vadītāja Anita Caunīte, kura rūpējas, lai visi šajā dievnamā justos labi un gaidīti. Tostarp svētkos, kad viņa pateicās par atbalstu visiem, kuri iesaistās draudzes dzīvē ikdienā un īpašākos brīžos.
Kopīgiem spēkiem
Aizvadīto gadu laikā turpināja sakārtot ēku. Te iesaistās mācītāja Haralda Bietes sieva Gundega, rakstot un iesniedzot projektu pieteikumus dažādiem konkursiem. Kopīgiem spēkiem nozīmīgs darbs paveikts, saremontējot jumta un atjaunojot kupola koka sarežģīto konstrukciju. Torņa galā restaurēts arī krusts. Līdzekļi šiem darbiem gūti gan valsts finansētajā kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmā, gan piesaistot ziedotājus.
Savulaik baznīcā bijušas ērģeles, kas iznīcinātas Otrā pasaules kara laikā. Tagad dievkalpojumos skan harmonijs, kas atjaunots 2014. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Pļaviņu novada domes atbalstu. Draudzes ērģelniece šobrīd ir Sarmīte Ambaine, kura šo pienākumu veic kā ziedojumu.
Gundega stāsta, ka nākamā iecere ir fasādes remonts, kam jau sagatavots pieteikums nākamajam gadam. Tomēr kopumā Gostiņu baznīca ir labi uzturēta, un vienmēr prieks tajā ieiet un pakavēties. ◆
Gostiņu baznīcā kalpojuši mācītāji:
* Alberts Tiliņš (1824. — 1877.)
* Ulrihs Oskars Grinbergs (1878. — 1888.)
* Reinholds Maksimiliāns Valters (1888. — 1921.)
* Kārlis Skujiņš (1921. — 1944.)
* Jānis Rūdolfs Mēders (1944. — 1948.)
* Osvalds Ābelītis (1949. — 1954.)
* Kārlis Zviedrs (1954. — 1982.)
* No 1982. līdz 1994. — vairāki teoloģijas studenti un mācītāji, visvairāk — Helēna Valpētere un Sandis Ratnieks
* Osvalds Miglons (1994. — 2006.)
* Arnis Vilemsons (2006. — 2011.)
* No 2011. gada — Haralds Biete
