Sintija Štāle jau bērnībā zināja, ka būs friziere. Šo ieceri viņa īstenoja un tagad atzīst — ja vēlreiz vajadzētu izvēlēties profesiju, darītu to atkal. Jau vairākus gadus viņa strādā skaistumkopšanas salonā Pļaviņās, kur palīdz klientiem kļūt skaistākiem. Labi izskatīties Sintijai patīk arī pašai, svētkos jo īpaši. Šajās dienās viņa svin savu 28 gadu jubileju.
Var būt radoša
Bērnība ir laiks, kad izsapņot daudzus sapņus. Sintija stāsta, ka tolaik paticis būt pie krustmātes veikalā, kur palīdzējusi svērt preces un veikt citus darbiņus. Tāpēc vienu brīdi domājusi, ka būs pārdevēja. Tomēr pēc pamatskolas pārliecinoši zinājusi, ka dosies mācīties par frizieri. Acīmredzot tāpēc, ka tas ir darbs ar cilvēkiem, kurā var radoši izpausties.
— Visi klienti man ir vienādi, un katrs grib labi izskatīties. Turklāt mazpilsētā iznāk strādāt ar dažādu vecumu cilvēkiem. Tas ir interesanti un arī laba pieredze. Frizēju gan vīriešus, gan sievietes, ar kurām varbūt vieglāk, jo darba procesā ir, par ko parunāt, vīrieši vairāk ļaujas izmēģināt ko jaunu, — stāsta Sintija.
Ne visi uzdrošinās eksperimentēt
Skaistumkopšana ir joma, kurā visu laiku jāmācās, jo jauninājumi ir gandrīz nepārtraukti. Ar to vien, kas savulaik apgūts tehnikumā, visu mūžu nepietiek. Tāpēc Sintija aktīvi apmeklē kursus un seminārus. Savai profesionalitātei ir daudz kas, ko vēl gribētu iemācīties, taču ne vienmēr ir, kur to izmantot, jo mazpilsētā cilvēki mazāk uzdrīkstas eksperimentēt un sekot līdzi jaunākajām tendencēm, kas dažkārt ir ekstravagantas. Tomēr, kad kāds uzklausījis ieteikumu izmēģināt jaunu matu griezumu vai krāsu, rezultāts iepriecina. Tas dod piepildījumu un iedvesmu turpināt. Lai gan klienti ir dažādi, Sintija pieņem visus tādus, kādi viņi ir.
— Pirmais izmēģinājuma modelis man bija brālis, mācību laikā strādāju arī prakses frizētavā, kuras apmeklētāji zināja, ka pie viņu matiem ķersies tie, kuri vēl tikai mācās. Pārsvarā tur klienti bija puiši un studenti. Nevienu nepatīkamu atgadījumu, kad kaut kas paveikts greizi, neatceros ne no tā laika, ne vēlāk. Protams, ir bijuši brīži, kad neesmu īsti apmierināta ar savu darbu, jo varbūt vajadzēja darīt citādāk. Tādas reizes ir visiem, bet nākamreiz var kaut ko mainīt, un priecājos par pozitīvajām klientu emocijām, — saka Sintija.
Mazpilsētā jūtas labāk
Pēc mācībām Rīgā viņai nav bijusi vēlme palikt galvaspilsētā. Dzīve ar tās burzmu nesaista. Pēc tehnikuma beigšanas aizbrauksi uz ārzemēm, meklējot citādāku dzīves garšu, tomēr sapratusi, ka tas nav domāts viņai, un pēc gada atgriezusies. Tagad Pļaviņas ir labs variants. Iepriekš trīs gadus dažas reizes mēnesī devusies strādāt uz salonu Ogrē, bet, tā kā darba uz vietas ir daudz, vairs to nedara. Reizi nedēļā viņa strādā Iršos, kur arī palīdz cilvēkiem sapucēties.
Vai pati bieži eksperimentējusi ar saviem matiem? Sintija atzīst, ka skolas laikā vairāk, tagad noteikti vairs nē. Viņai daba dāvājusi blondu matu krāsu, un negribas to sabojāt vai mainīt. Vienu brīdi bijis īss matu griezums, kas patika un bija arī ikdienā viegli kopjams, bet ar garu matu rotu tomēr jūtas labāk.
Dejošanas prieks
Skaistumkopšanas pakalpojumi ir pieprasīti, un ir brīži, kad klientiem jāpalīdz vakaros vai brīvdienās. Tas savā ziņā ir arī viņas vaļasprieks, tomēr Sintija cenšas, lai būtu brīvais laiks, ko veltīt sev un dēliņam Kristeram, kurš šogad sācis mācības 1. klasē. Mamma priecājas, ka skolas vidē viņš iejuties labi.
Pašas vaļasprieks ir dejošana vidējās paaudzes deju kolektīvā “Irši”, kas ir labs enerģijas un pozitīvu emociju gūšanas veids. Grūts bijis pandēmijas laiks, kad nenotika mēģinājumi un koncerti. Tagad jaunā sezona jau sākusies un būs arī pirmais koncerts, kas iepriecina.
— Sezonā vismaz divas nedēļas nogales mēnesī pavadām, kaut kur uzstājoties, ar ko pašdarbniekiem jārēķinās. Koncerti, sadanči un mēģinājumi ir tādi īpaši brīži, ka reizēm tik ļoti uzlādē, ka emocijas ilgi nerimst. Dažkārt jau negribas vakarā vēl kaut kur doties, bet, kad saņemies, ir gandarījums, — stāsta Sintija.
Īpaša vieta— Siljāņi
Lai arī šobrīd Sintija dzīvo Pļaviņās, viņa sevi uzskata par vietalvieti. Dzimtie Siljāņi ir īpaša vieta, kur joprojām dzīvo viņas ģimene. Visi kopā cenšas, lai šī vieta būtu skaista un sakopta, vecāki tajā ieguldījuši lielu darbu, tāpat kā apkārtējie. Ar brālēna Silvara ģimenes entuziasmu līdzās izveidota dzīvnieku apskates saimniecība. Sintija smej, ka, pateicoties tai, Siljāņi brīvdienās vairs nav kluss lauku stūrītis, bet aktīvs tūrisma objekts. Viņai prieks, ka māsa un brālis nav devušies tālu prom no dzimtās puses, dzīvo netālu — Iršos un Aizkrauklē.
Siljāņos visi pulcējas brīvdienās un svin svētkus. Sintija teic, ka jubilejās neviens savējais īpaši nav jāaicina, jo zina, ka svinības būs, un atnāks vai atbrauks apsveikt. Septembra nogalē dzimšanas dienā laika apstākļi bijuši dažādi, šogad šķiet, ka būs jauki. Sintijai ir prieks par katru apsveikumu, bijis arī pa kādai īpašai pārsteidzošai dāvanai. Viņai patīk sevi iepriecināt gan svētkos, gan ikdienā. ◆
