Kaspars Kovaļenko, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, stāsta, kādas ir tendences veterinārmedicīnas studijās un par to, kā audzis profesijas prestižs.
— Kāda ir interese par veterinārmedicīnas studijām?
— Studētgribētāju skaits pēdējos 30 gados nav stipri mainījies. Veterinārmedicīnā ik gadu studijas sāk apmēram 75 studenti. Universitātē ir arī grupa ārvalstu studentiem. Beidzēju īpatsvars ir aptuveni 50%, dažkārt nedaudz mazāk. Veiktās reformas izglītības sistēmā atsaucas uz studentu skaitu un sekmēm. Neapšaubāmi, veterinārmedicīnas studijas ir smagas, tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc studenti neiztur līdz galam. Daudzi sāk studijas, jo viņiem vienkārši patīk dzīvnieki, tomēr šajā nozarē ar mīlestību pret dzīvniekiem vien nepietiek. Nozare ietver dzīvnieku legālo eitanāziju. Studiju procesā daudzi apzinās, cik psiholoģiski smags darbs veterinārārstam ir patiesībā.
— Kāds nozarē ir atalgojums?
— Atalgojums atkarīgs no slodzes lieluma un prakses atrašanās vietas, bet amplitūda ir plaša — veterinārārsts mēnesī var nopelnīt pat vairākus tūkstošus. Uzskatām, ka cienīga veterinārārsta alga Latvijā “uz rokas” ir 1000 līdz 1200 eiro. Ienākumus ietekmē klīnikas atrašanās vieta, dzīvnieku plūsma, vai veterinārārsts ir vai nav eksperts savā jomā un citi faktori. Ir ierindas veterinārārsti un savas jomas eksperti — kardioloģijā, osteoloģijā utt. Eksperti par vizīti prasa vairāk. Tas ir tāpat kā cilvēku medicīnā — ģimenes ārsta konsultācijas maksa atšķirsies no vizītes pie konkrēta speciālista.
Veterinārārsta profesija kļūst arvien prestižāka, to apliecina arī ārzemju studentu pieaugošā interese. Profesijas prestižu sagrāva padomju laikā. Veterinārārsts tika uzskatīts par dzīvnieku kopēju un zootehniķa paveida izpildītāju. Mūsdienās veterinārārsts ir neatkarīga profesija, starpdisciplināra nozare starp medicīnu un lauksaimniecību. Diemžēl tirgus diktē savus noteikumus, un laukos veterinārārstu ir grūti atrast. Laukos dzīvojošo maksātspēja ir zemāka, tādēļ veterinārārsti biežāk izvēlas palikt pilsētā vai strādāt, apkalpojot lielākas teritorijas. Agrāk veterinārārsts bija piesaistīts vienai saimniecībai. Paralēli tiešajiem pienākumiem kopā ar citiem strādniekiem darīja dažādus saimniecības darbus, tādējādi tika sagrauts profesijas prestižs. Tagad viens speciālists apkalpo vairākas fermas un saimniecības, apbraukājot plašāku teritoriju.
— Cilvēku attieksme pret veterināriju ir mainījusies?
— Ļoti mainījusies. 1990. gados veterinārmedicīna balstījās uz lauksaimniecības dzīvnieku ārstēšanu. Suņi un kaķi bija sekundāri, kas pa kājām trāpījās, to paārstēja, speciāli neviens šajā jautājumā neiedziļinājās. Tas bija politikas uzstādījums — mīļdzīvnieki īpaši neuztrauca, galvenais bija produktivitāte. Mūsdienās mīļdzīvnieki cilvēkiem sniedz emocionālo atbalstu, tie kļuvuši par ģimenes locekļiem. Protams, kopumā esam vēl tālu no pārtikušo Rietumeiropas iedzīvotāju attieksmes pret mīļdzīvniekiem. Neesam gatavi tērēt simtus un tūkstošus eiro, lai pagarinātu dzīvnieka mūžu par dažiem gadiem. Latvijā atmet ar roku, dzīvnieks kļūst par apgrūtinājumu un no viņa atvadās. Tomēr pārmaiņas ir, cilvēki kļūst arvien empātiskāki pret mājas mīluļiem, gādā par viņiem kā par ģimenes locekļiem.
— Kas jāliek aiz auss tiem, kas plāno studēt veterinārmedicīnu?
— Jāgrib studēt, mācīties un izzināt. Nepieciešama zinātkāre. Vēlamas bioloģijas un angļu valodu zināšanas. Diemžēl liela daļa literatūras ir tieši angļu valodā, veterinārais izglītības tirgus latviešu valodā ir niecīgs. Angļu valoda ir zinātnes valoda mūsdienās, bez tās iztikt nav iespējams. Fizika, bioloģija, ķīmija un valodu zināšanas ir svarīgākās, kas būs nepieciešamas veterinārmedicīnas studijās. Ja šie priekšmeti interesē, tad nebūs problēmu studēt, veiksmīgi iegūt universitātes diplomu un strādāt par veterinārārstu. Galvenais ir entuziasms, gribēšana mācīties un vēlme padarīt pasauli labāku. Tā ir veterinārārsta misija. Ārsts ārstē cilvēku, veterinārārsts — cilvēci. Viens no mūsu uzdevumiem ir sargāt cilvēci no infekcijām. ◆
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
