Mainīgie laika apstākļi septembrī, lielāks mitrums un vēsākas telpas jau paguvušas veicināt ik rudeni sastopamās elpceļu saslimšanas. It kā normāla parādība, kas raksturīga katru gadu un ar ko saskaras visas izglītības iestādes, jo slimo gan skolēni, gan pieaugušie. Bet ne šoreiz, kad pāri visam valda Covid-19. Daudziem vecākiem rodas jautājums — vai šajā situācijā bērnu ar iesnām un sāpošu kaklu var laist uz skolu un bērnudārzu un vai šādā gadījumā noteikti jāveic Covid tests?
Vienota ieteikuma nav
Kādam jau ir iesnas, iesāpas kakls vai sācies klepus. Pašvaldības un izglītības iestādes jau iepriekš izstrādājušas noteikumus par rīcību Covid-19 ierobežošanai. Tajos paredzēts, ka skolā netiek pieļauta klātbūtne personām ar elpceļu infekcijas slimību pazīmēm. Vai tas nozīmē, ka, tiklīdz kādam sākušās iesnas, lai arī nav nekādu citu saslimšanas pazīmju un visticamāk Covid-19 tas nevarētu būt, mācību iestādi apmeklēt vairs nedrīkst? Vai ar katru puņķi jādodas pie ārsta vai veikt testu? Lai arī noteikumos viss it kā ir pateikts, daudzi par to ir neizpratnē.
Vienota ieteikuma šādā situācijā mediķiem nav. Arī Slimību profilakses un kontroles centram nav vienas pareizās atbildes, kā labāk rīkoties. Covid-19 testu katrs var veikt pēc saviem ieskatiem, un arī daži ģimenes ārsti to iesaka. Saprotams, ka jebkuram slimam cilvēkam nevajadzētu apmeklēt ne skolu, ne darbavietu, bet ir arī tādi, kuriem iesnas un klepus ir hroniska parādība.
Aizkraukles novada vidusskolas direktora vietniece Ilga Kravale teic, ka var just rudenim raksturīgo slimību tuvošanos, jo pa kādam skolēnam klasēs nav.
— Vecāki ir apzinīgi, un, ja bērns nejūtas vesels, atstāj viņu mājās un pavēro situāciju. Ja viss ir kārtībā, viņš atgriežas skolā. Ārsta zīme nepieciešama no trešās kavētās dienas. Ik dienu skolā mēra temperatūru un vēro, kāda ir skolēnu pašsajūta, pagaidām nevienam nav konstatēta kāda saslimšana, kuras dēļ būtu jāvēršas pie mediķiem vai jādodas mājās. Visi esam kļuvuši piesardzīgāki, un veiksmīgi izdodas īstenot piesardzības pasākumus — sadalīt telpas un skolēnu plūsmu, lai tā nepārklātos un nebūtu nekādas drūzmēšanās, — teica Ilga Kravale.
Arī Pļaviņu novada ģimnāzijā ar vecāku zīmi vai kavējumu pieteikumu var attaisnot prombūtni līdz divām kavētām dienām, pārējos gadījumos obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta. Mācību iestādes direktore Ilze Luksa stāsta, ka skolu nedrīkst apmeklēt, ja ir kādi elpceļu saslimšanas simptomi. Tomēr, ja ģimenes ārsts atzinis, ka tie nevar apdraudēt citus vai, piemēram, iesnas ir alerģijas izpausme, var atsākt mācības. Šāda situācijas izvērtēšana jāatstāj mediķu ziņā. Savukārt, saslimšanu konstatējot skolā, mācībās vai darbā var atgriezties tikai ar ārsta izziņu. Ilze Luksa atzīst, ka rudens saslimšanas pamazām sākas, bet pagaidām šādu gadījumu nav daudz.
Jāvērtē mediķiem
Seces pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā Iveta Lasmane teic, ka, līdzīgi kā citur, skolas pieņemtajos noteikumos paredzēts, kādos gadījumos skolu nevajadzētu apmeklēt, un tā ir slikta pašsajūta, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpošs kakls un lielas iesnas. Ja kādam konstatēs saslimšanas pazīmes, sazināsies ar vecākiem.
— Atbildību novērtēt veselību atstājam mediķu ziņā, jo skolotāji nav speciālisti šajā jomā. Vecāki ir informēti, ka pēc slimošanas bērni var atgriezties skolā tikai ar ārsta zīmi. Pagaidām lielas saslimšanas nav, bet pa kādai ir, kas raksturīgi rudenim. Nevaram arī sūdzēties, ka ģimenes neievēro prasības, un neviens slims uz skolu nenāk, — saka Iveta Lasmane.
Seces skolā skolēni visas mācību stundas pavada vienā klasē, mainās tikai skolotāji. Arī pusdienu pārtraukums sadalīts vairākās plūsmās, tāpat kā atpūta starpbrīžos. Iveta Lasmane atzīst, ka pagaidām viss notiek organizēti un arī bērni paši cenšas ievērot jaunos noteikumus. Jācer, ka pacietības pietiks ilgākam laikam.
Bērni kļūst
patstāvīgāki
Kokneses novada pirmsskolas izglītības iestādes “Gundega” vadītāja Rita Gabaliņa stāsta, ka bērnu veselību un labsajūtu no rīta novērtē iestādes medmāsa un arī skolotāji dienas laikā to vēro.
— Jau augustā pieņemti noteikumi, ka ar iesnām, klepu vai sāpošu kaklu iestādi nevar apmeklēt, ko ievēro gan bērnu vecāki, gan darbinieki. Tas viss labi darbojas, un problēmu šajā ziņā nav. Slimību laiks vismaz pie mums nav sācies, jo apmeklējums ir liels. Telpas tiek vēdinātas, ievērotas visas pārējās higiēnas prasības, — stāsta “Gundegas” vadītāja.
Tāpat kā visur valstī, arī šajā pirmsskolas iestādē vecāki bērnus pavada tikai līdz durvīm un tālāk telpās neiet. Rita Gabaliņa atzīst, ka visi jau pieraduši pie šīs kārtības un problēmu nav. Turklāt tādējādi bērni kļuvuši patstāvīgāki un lieliski paši tiek galā ar apģērbšanos un citām iemaņām. Iepriekš garderobē valdīja steiga un burzma, jo vecāki steidzās savās gaitās, tagad bērni visu paveic mierīgā tempā, un viņiem patīk justies lieliem un visu darīt patstāvīgi. Tas ir pozitīvais ieguvums šajā situācijā.
Tālrunis zvana
nepārtraukti
Mācību iestādēm arvien striktāk ierobežojot dažādu elpceļu saslimšanu, vairāk darba ir mediķiem, kuri par to nav priecīgi. Aptaujātie atzina, ka ar katrām iesnām pie viņiem nav jāiet, bet vecākiem citas izejas nav, jo skolā prasa zīmi par veselības stāvokli.
Ģimenes ārste Aija Skudra Skrīveros atzīst, ka arī mediķi ir neizpratnē, kā labāk rīkoties šajā situācijā, jo nekādu vadlīniju no veselības aprūpes institūcijām nav. Visu nosaka pašu pieredze un sajūta, kā būtu pareizāk. Nosakot, ka izglītības iestādes nevar apmeklēt bērni ar jebkuru elpceļu saslimšanu, atbildība tiek pārlikta uz ģimenes ārstu pleciem.
— Ko lai mēs ar to visu darām, jo tālrunis zvana nepārtraukti! Tā kā šajā darbā ir liela pieredze un pazīstam savus pacientus, zinām viņu situāciju, tad, balstoties uz to, izvērtējam, kā labāk rīkoties. Tas gan rada papildu noslogojumu. Runāju ar kolēģi Aizkrauklē, kura atzina, ka šis jautājums jāpārrunā ar izglītības iestāžu mediķiem, kuri arī uz vietas var paskatīties to pašu sāpošo kaklu un izvērtēt situāciju. Noteikt, vai tas ir Covid-19 vai nē, gan neviens nepateiks bez analīzēm, bet ne visus var un vajag pārbaudīt. Bērnu visticamāk nē, jo viņi slimo maz, un arī nevienu skolēnu neesmu uz tām sūtījusi, kur nu vēl tikai ar iesnām. Ja ir bijuši kādi riski, tad iesaku to darīt pieaugušajiem, bet pagaidām nav bijusi tāda vajadzība. Citādāk būs, kad sāksies gripa, jo tās simptomi ir gandrīz identiski Covid-19. Kā lai tad izvērtē, ar ko tieši cilvēks slimo? — jautā Aija Skudra.
Jādomā labas domas un jāstiprina
imunitāte
Katru rudeni un pavasari daudziem bērniem ir iesnas, un neviens par to iepriekš daudz nesatraucās. Ja tās ir spēcīgas, slikta pašsajūta vai ir arī citi saslimšanas simptomi, ārste ieteic labāk palikt mājās. Tomēr nelielas iesnas, kas lielākoties pāriet pašas nedēļas laikā, nebūtu iemesls katru reizi vērsties pie ārsta, jo bez citiem simptomiem tās nevarētu būt Covid-19 pazīme. Tagad vecāki gan ir spiesti doties uz ģimenes ārsta praksi pēc attaisnojuma zīmes skolas kavējumam, un tas viss notiek pieraksta kārtībā, jo akūto slimnieku pieņemšanas stundas ģimenes ārstiem pagaidām nav.
Aija Skudra piebilst, ka var jau mēģināt izvairīties no saslimšanām, bet jādomā arī par imunitāti. Bērni gandrīz pusgadu nav apmeklējuši skolu un bērnudārzu, līdz ar to nav bijusi saskare ar dažādiem vīrusiem. Pediatri un imunologi allaž uzsvēruši, ka tas ir pietiekami ilgs laiks, lai imunitāte kļūtu bezspēcīgāka, un tai no jauna jāsāk pierast pie vīrusiem, kuri ir visapkārt. Ģimenes ārste teic, ka būtiski šo situāciju ietekmēt nevar — jādomā labas domas, arī par imunitātes stiprināšanu, un jāturpina dzīvot, nepakļaujot sevi bailēm par Covid-19. Iespējams, ka vairāk jāsatraucas nevis par to, bet, ka 20 gadu vispār nav pārbaudīta veselība, piemēram, sieviete nav bijusi pie ginekologa. ◆
