Sveika, Izabella!
Piedod, ka tik ilgi nerakstīju. Biju ļoti, ļoti aizņemta.
Aizbraucu uz Rīgu, lai iepazītos ar partiju programmām un piedalītos domes vēlēšanās. Apmeklēju visas tikšanās ar deputātu kandidātiem. Kur tikai es pabiju — gan parkos, skvēros, gan vārtu rūmēs. Visi solīja gandrīz vai dzīvi paradīzē. Un kā tie politiķi šķiedās ar mūsu naudiņu (atvelk taču nodokļus arī no manas pensijas)! Ģīmji visās pilsētas malās, vai tik atkal nebija pat uz autobusu pēcpusēm! Dažs rādīja bēdīgu sejas izteiksmi, dažs spīdināja baltus zobus. Pat Georgs man aizrādīja, ka, lūk, tā vajagot bildēties, nevis ar aizvērtu muti. Tad nu gan es noskaitos! Kā lai es rādu zobus, ja man to vispār nav?! Kad sakrāšu naudu un ielikšu zelta zobus, tad varēšu rādīt. Tikai tie gan laikam vairs nav modē…
Tikšanās reizēs dāsni dalīja reklāmas bukletus. Skatos, viena kundzīte paņem veselu kaudzi — likšot siltumnīcā, esot labs, biezs, glancēts papīrs, nezāles neaugšot…
Pie jautājumu uzdošanas gan netiku — gribēju zināt, cik tās reklāmas izmaksāja. Domāju, būtu labāk par to naudiņu kādu soliņu pagalmā uzlikuši.
Un vispār — tas, ka balsot varēja tikai rīdzinieki, arī ir aplam. Galvaspilsēta taču ir visiem Latvijas iedzīvotājiem!
Bet ar savu dārza ražu tiku ātri galā — gurķus un kabačus fermentēju. Bet kartupeļi gan vēl jānovāc.
Uz tiksi! (Tā saka mana zviedru draudzene)
Berta
Labdien, draudzenīte!
Oi, Bertiņ! Es Tevi mazliet pat apskaužu, ka Tev atkal bija iespēja izbaudīt to pirmsvēlēšanu ziedoni. Nu pasaki, kur vēl Tu dzirdēsi tik daudz jaukumu kā vēlēšanu programmās? Dažu programmu priekšā pat nobāl vislabākās pasakas. Un tie plakāti taču mums ir vislabākās mācībstundas, kādā rakursā vajag fotografēties un kā smaidīt. Man jau arī ar tiem zobiem traki, piedevām vēl nokārušies vaigi, “riepa” uz vēdera. Bet Tu zini, Bertiņ, varbūt mums derētu fiksi nodibināt pašām savu partiju? Tas nekas, ka netiktu deputātos, bet vismaz pirms vēlēšanām mūsu bildes pabraukātos uz autobusa sāniem? Vienā ziņā mēs esam dzimušas laimīgā laikā — tagad datorā mums bildēm sataisīs tādas “plastiskās operācijas”, ka pašas sevi nepazīsim. Toties būsim smukas. Protams, mūsu partijai vajadzētu izdomāt tādu nosaukumu, kas uzreiz paliek atmiņā. Piemēram, ‘‘Straujās pujenes par labāku dzīvi!” Tu domā, mums nebūtu atbalstītāju? Es domāju, ka pat ļoti daudz, jo mums taču abām ir ķēriens uz rakstīšanu. Uztaisītu tādas programmas, kas iekristu sirdī katram normāli domājošam vēlētājam. Ko Tu saki par šo ideju?
Ar mīļiem sveicieniem — Izabella
