Likteņdārzā oficiāli atklāta piemiņas vieta Latvijas valsts dibinātājiem un neatkarības atjaunotājiem. Neatkarības deklarācijas pieņemšanai šogad aprit 30. gadadiena, un piemiņas vietu bija plānots atklāt 4. maijā, taču vīrusa pandēmijas un ar to saistīto pulcēšanās ierobežojumu dēļ šajā pavasarī to nācās atlikt. 6. septembris par piemiņas vietas atklāšanas datumu izvēlēts, ievērojot, ka šajā dienā pirms 29 gadiem PSRS bija spiesta atzīt 1940. gadā okupēto Baltijas valstu pilnīgu neatkarību.
Līdz ar jaunās piemiņas vietas izveidi Likteņdārzs kļuvis par vienīgo vietu Latvijā, kur vienuviet godināti gan Latvijas Tautas padomes locekļi, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu un demokrātisku republiku, gan Augstākās padomes deputāti, kuri pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā.
Svinīgajā piemiņas vietas atklāšanā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka un valdes loceklis Ivars Briedis, kā arī citi bijušie Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Starp klātesošajiem bija arī Likteņdārza idejas autors Vilis Vītols.
Vēstures kontūras nedrīkst izplūst
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzrunā teica, ka Likteņdārzs ir dzīva vieta, kur nākt, pārdomāt savas valsts vēsturi un smelties spēku rītdienai. “Katras valsts dzīvē nav svarīgāku brīžu par tās piedzimšanu. Esam laimīga paaudze, kura pieredzēja savas valsts atjaunošanu. Nekad nebeigšu teikt paldies Augstākās padomes deputātiem — šodien “4. maija Deklarācijas kluba” dalībniekiem, šodien mīļajiem opīšiem par drosmi, noturību un dziļu ticību savai valstij. Par pienākuma apziņu.’’ Ināra Mūrniece pieminēja arī Augstākās padomes deputātu balsojumu par Latvijas faktisko neatkarību 1991. gada 21. augustā, kad tolaik pret Latvijas valsts ideju noskaņotie “Interfrontes” pārstāvji balsoja pret. Arī šie cilvēki joprojām ir mūsu vidū, tādēļ laika distances dēļ nedrīkstam ar rožainām acīm skatīties uz pagātnes notikumiem. “Kopā veidosim nākotni, kurā arī pagātnes notikumiem joprojām ir skaidras kontūras, un neļausim tām izplūst,” teica Ināra Mūrniece.
Sandra Kalniete atgādināja par upuriem un īpaši nežēlīgo laiku, kad Latvijas valsti dibināja pirmo reizi. Toreiz par valsts izveidošanu balsoja 38 Tautas padomes locekļi. 1990. gadā — 138 Augstākās padomes deputāti. Gan vieni, gan otri ir uz mūžu ierakstīti mūsu valsts vēsturē. Sandra Kalniete pirms svinīgās piemiņas plāksnes atklāšanas nosauca visu šo cilvēku vārdus.
Apstāties ceļā
uz nākotni
“4. maija Deklarācijas kluba” prezidente Velta Čebotarenoka atklāja, ka pirms aptuveni diviem gadiem ideja par šādas piemiņas zīmes izveidi, turklāt tieši Likteņdārzā, bijusi viņas kolēģiem bijušajiem Augstākās padomes deputātiem Ivaram Briedim un Gunāram Klindžānam. Vēlāk šī ideja nodota izskatīšanai toreizējam Kokneses fonda vadītājam Vilim Vītolam, un pēc viņa diskusijām ar fonda valdi saņemta pozitīva atbilde.
Piemiņas vietas projekta autores ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras profesore Daiga Zigmunde un LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras vadītāja, asociētā profesore Natalija Ņitavska. Piemiņas plāksnes, dekoratīvo solu un tajos iestrādāto vārdu autors ir metālmākslinieks Edgars Saučuks. Finansiāli piemiņas ansambļa projektu atbalstīja Ilzes Pētersones-Godmanes vadītais uzņēmums.
LLU asociētā profesore Natalija Ņitavska, stāstot par piemiņas vietas idejas konceptu, teic: tā kā Likteņdārzā ik uz soļa sastopam simbolus, arī piemiņas akmens novietots simboliskā vietā — ceļu krustojumā, kur sākas ceļš no pagātnes uz nākotni, ko simbolizē amfiteātris. Metāla soli apkārt akmenim ir kā ietvars, kā balsts, robežšķirtne mūsu nākotnei. Pirms cilvēki dodas uz simbolisko nākotni, viņi apstāsies vietā, kur nosaukti valsts dibinātāju vārdi. Pavasara ziedi uzziedēs maija sākumā, ik gadu vēlreiz atgādinot šos divus svarīgākos notikumus valsts vēsturē, — balti krokusi, kas simbolizē svētību, tīrību, un zilas muskares, kas ir cerību krāsa. ◆
