Veselības ministrijas (VM) piedāvātās
izmaiņas aptieku izvietojuma kritērijos rada satraukumu par
farmaceitiskās aprūpes pieejamību mazākajās pašvaldībās,
aģentūru LETA informēja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo
jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks.
Kā ziņots, VM plāno veikt izmaiņas
aptieku izvietojuma kritērijos, kā rezultātā jaunas aptiekas
nedrīkstēs atvērt mazāk nekā 500 metru attālumā no jau esošas
aptiekas, savukārt apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas
nepārsniedz 4000, varēs izvietot tikai vienu aptieku pašreizējo
divu vietā. Individuāliem farmaceitiem piederošajām aptiekām
pirmais nosacījums nebūs jāievēro, kamēr izņēmums šajā
gadījumā arī būtu aptiekas lielajos tirdzniecības centros – tās
varētu atvērt arī tad, ja ārpus centra tuvāk par 500 metriem ir
cita aptieka.
“Mums ir bažas, ka obligātais
kritērijs par tikai vienu aptieku uz 4000 iedzīvotāju neļaus
nākotnē atvērt aptiekas mazpilsētās un pagastu centros, kur tās
kādu iemeslu dēļ būs aizvērušās,” sacīja Libeks.
Tādējādi, LPS pārstāvja ieskatā, cietīs mazāk nodrošinātās
un mazāk mobilās iedzīvotāju grupas, piemēram, seniori un
personas ar invaliditāti. “Viņiem būs jābrauc tālāk un
jāmaksā dārgāk,” apgalvo Libeks.
Raugoties no iedzīvotāju ērtību
skatpunkta, domes priekšsēdētājam nav saprotams ministrijas
pamatojums, kādēļ ir nepieciešami šādi ierobežojumi. “Jebkāds
konkurences ierobežojums veicina augstāku cenu patērētājam,”
uzskata Libeks. Turklāt viņš atzīmē, ka Latvijā ir otrais
zemākais apdzīvotības blīvums Eiropā.
Laukos katra aptieka, tāpat kā
jebkurš cits uzņēmums, ir svarīga arī no nodarbinātības
viedokļa – tās ir darbavietas ar atalgojumu un nodokļu nomaksu,
argumentē LPS pārstāvis. Viņaprāt, noteikumos būtu jānosaka,
ka jebkādi aptieku skaita ierobežojumi neattiecas uz apdzīvotām
vietām ar iedzīvotāju skaitu, kas mazāks par 2000.
LETA jau ziņoja, ka ministrijas
mērķis, pārskatot aptieku izvietojuma kritērijus, ir veicināt
kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes pieejamību pēc iespējas
plašākam iedzīvotāju skaitam, veicināt efektīvu aptieku darbību
un nodrošināt vienmērīgu un racionālāku aptieku izvietojumu.
Tāpat, īstenojot šīs reformas, VM
cer mazināt risku, ka strādātgribošas individuālās aptiekas
tiek iekļautas lielajos aptieku tīklos, kā arī novērst praksi,
ka tirgus dalībnieki, veicot manipulatīvas darbības, iegūst
priekšrocības, savu komercinterešu īstenošanai.
Pēc veselības ministres Ilzes
Viņķeles (AP) paustā, līdz šim galvenais iebildums no nozares
bijis par farmaceitu īpašumā esošās aptiekas īpašo statusu.
“Saskaņošanā es redzu visnotaļ sarežģītas diskusijas,”
par šo punktu izteicās ministre. Arī diskusijas par to, ka tiek
mainīti aptieku izvietojuma kritēriji slimnīcu teritorijās, esot
bijušas smagas.
Tomēr politiķe ir pārliecināta, ka
“brīvais tirgus farmācijā un aptieku biznesā diemžēl nedod
rezultātu, kas, iespējams, ir, tirgojot pienu, proti, – lielāku
pieejamību un zemāku cenu”. “Atstājot regulāciju tikai
un vienīgi tirgus ziņā – mēs faktiski piedzīvojam situāciju,
kur cenas gluži pretēji – nevis samazinās, bet pieaug,”
argumentēja Viņķele.
Šie kritēriji būs spēkā tikai
attiecībā uz jaunatvērtām vai savu atrašanās vietu mainošām
aptiekām. “Esošo aptieku izvietojumu mēs neietekmējam,”
pauda VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
