1989. gada 23. augustā triju Baltijas valstu iedzīvotāji, sadodoties rokās, izveidoja dzīvo ķēdi. Ar garaspēku cīnījās par brīvību, par neatkarību no Padomju Savienības. Šī akcija Latvijas, Baltijas un pasaules vēsturē iegāja ar nosaukumu “Baltijas ceļš”. Starp simtiem tūkstošiem šajā notikumā bija arī Aizkraukles puses ļaudis.
1939. gada 23. augustā PSRS un Vācija noslēdza neuzbrukšanas līgumu un slepenu vienošanos par Austrumeiropas sadalīšanu abu valstu ietekmes sfērās. Molotovs un Ribentrops, abu valstu ārlietu ministri, Maskavā parakstīja dokumentu, ar kuru sadalīja to, kas tiem nepieder, un noteica arī Latvijas likteni. Visām trijām Baltijas valstīm bija jānonāk PSRS sastāvā. Latvijā bija atausis citādāks rīts. Sarunu laikā PSRS pie Baltijas valstu robežām koncentrēja savu karaspēku — 200 000 sarkanarmiešu ar tankiem un aviāciju. Tāds pārsvars Latvijas, Igaunijas un Lietuvas armijai nebija pa spēkam.
Nedēļu vēlāk — 1. septembrī — Vācija devās iekarot Poliju. Bija sācies Otrais pasaules karš. Savukārt 17. septembrī Polijai uzbruka Padomju Savienība, lai paņemtu it kā sev pienākošos daļu. 1940. gada pavasarī un vasaras sākumā, kad Hitlers sāka uzbrukumu Rietumos, Staļins okupēja Baltijas valstis. 1939. gada PSRS slepeno vienošanos publiski noliedza. Taču diplomātu aprindās jau tolaik bija zināms par šādas vienošanās pastāvēšanu, un Rietumos pēc kara tā tika publicēta. Tikai pēc gandrīz 50 gadiem — 1988. gadā — par 23. augusta vienošanos atklāti sāka runāt arī Latvijā, un tas nozīmēja Padomju Savienību nosaukt par noziedzīgu okupācijas režīmu.
Ideju par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgars Savisārs, un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē Pērnavā 1989. gada 15. jūlijā, bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā Cēsīs. Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi. Katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio starpniecību.
Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — Tallinu, Rīgu un Viļņu. Viļņā tas sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās pa autoceļu caur Širvintām, Ukmerģi uz Panevēžu, tad pa “Via Baltica” caur Pasvali pie Latvijas—Lietuvas robežas uz Bausku. No Bauskas Baltijas ceļš veda uz Rīgu caur Iecavu un Ķekavu. Rīgā maršruts no Bauskas šosejas turpinājās pa Ziepniekkalna un Mūkusalas ielu, šķērsoja Akmens tiltu un turpinājās pa Kaļķu un Brīvības ielu, tad pa Pleskavas šoseju cauri Vangažiem, Siguldai, Līgatnei, Mūrniekiem un Drabešiem uz Cēsīm, tad caur Lodi uz Valmieru. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā Jēči, Lizdēni, Rencēni, Oleri, Rūjiena, Ķoņi līdz Latvijas—Igaunijas robežai. Savs maršruts bija izveidots arī Igaunijai.
Pēc dažādām aplēsēm, Baltijas ceļā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem cilvēku. Piemēram, ziņu aģentūra “Associated Press” ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 000 cilvēku. Citas aģentūras savos ziņojumos norādīja atšķirīgu skaitu.
Šogad 23. augustā — Baltijas ceļa gadadienā — notiks pasākumu kopums, solidarizējoties ar Baltkrievijas tautas brīvības un demokrātijas centieniem. Latvijas iedzīvotāji ir aicināti piedalīties vēsturiskā Baltijas ceļa gadadienā un būt daļai solidaritātes akcijā “Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai”. Līdzīgas solidaritātes akcijas notiks arī Igaunijā, Ukrainā, Gruzijā, Lielbritānijā, Itālijā un citviet pasaulē.
◆ 22. augustā plkst. 19 sāksies karoga nešanas solidaritātes gājiens no Meikšāniem līdz Piedrujai, kas noslēgsies 23. augustā plkst. 12.
◆ 23. augustā plkst. 12 norisināsies solidaritātes ķēde Rīgā — no Brīvības pieminekļa līdz Tautas frontes muzejam. Piedalīties var bez iepriekšējas reģistrēšanās, pievienojoties kādā no ceļa posmiem: Brīvības laukums — Kaļķu iela — Vaļņu iela — Audēju iela — Vecpilsētas iela.
◆ Ir iespēja iesaistīties akcijā “Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai” — solidaritātes ķēdē no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas līdz Baltkrievijas robežai, kurā piedalīsies iedzīvotāji no visām trim Baltijas valstīm.
Vairāk informācijas par šiem pasākumiem Latvijas Pilsoniskās alianses mājaslapā www.nvo.lv.
(Rakstā izmantoti interneta materiāli.)
