Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos jaunos noteikumus prasībām pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Turpmāk pārtiku ar beigušos minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz…” varēs ziedot gala patērētajam, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādei vai citam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētam pakalpojuma sniedzējam, ja ar pakalpojumu tiek nodrošināta klientu ēdināšana vai iespēja lietot līdzņemtu vai nodarbību laikā pagatavotu ēdienu. Kā vērtējat jaunos noteikumos?
Dace Grava,
“Maxima Latvija” Kvalitātes un procesu vadības departamenta direktore
— “Maxima Latvija” aktīvi iesaistījās šī likuma iniciatīvas pieņemšanas pirmajā posmā 2019. gada sākumā, kas deva iespēju ziedot uzturā derīgas pārtikas preces arī pēc termiņa beigām (ar marķējumu — “ieteicams līdz”) labdarības organizācijām. Esam priecīgi par valdības lēmumu ziedot preces arī privātpersonām, tādējādi paplašinot iespēju saņemt šos produktus tieši, bez labdarības organizāciju starpniecības, kas ir svarīgi, jo īpaši reģionos, kur šādu organizāciju ir mazāk. Tas palīdzētu kā maznodrošinātu cilvēku grupām, tā vēl vairāk samazināt pārtika pārpalikumus šajās atsevišķās preču grupās (konservi, bakaleja, maize u. c.). Šobrīd atsevišķus pārtikas produktus, kā, piemēram, maizi, cukuru, makaronus, saņem četras labdarības organizācijas Rīgā, Liepājā un Madonā no 15 “Maxima” veikaliem. Šis ziedojuma apmērs ir 100 000 pārtikas preču vienību. Lai gan tā ir niecīga daļa (0,01 %) no kopējā realizētā preču apjoma “Maxima” veikalu tīklā, jo piegādes veikaliem tiek ļoti precīzi plānotas, tas ir ievērojams atbalsts iedzīvotāju grupai ar samazinātiem ienākumiem. Šo sadarbību ar labdarības organizācijām plānojam paplašināt, kā arī paralēli skatīt iespējas šo produktu ziedošanai privātpersonām “Maxima” veikalos. ◆
Evija Elksne,
Jaunjelgavas sociālā dienesta vadītāja, organizē zupas virtuvi
— Tas būs labs atbalsts Latvijas samariešu apvienībai, biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts” un citām organizācijām. Mēs maznodrošinātajiem ēdienu gatavojam bērnudārzā. Produkti tiek gādāti reizē ar pirmsskolas izglītības iestādi, ievērojot attiecīgos derīguma un pārtikas uzglabāšanas noteikumus un citas prasības. Iecere ir ļoti laba un loģiska — veikalos par zemāku cenu pārdot produktus, kam drīzumā beigsies derīguma termiņš. Likumprojekts sniegs atbalstu maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem, pie tam pārtika nesabojāsies, to neizmetīs. Man mācīja, ka lielākais grēks ir izmest pārtiku. ◆
Uldis Līkops,
“Latvijas Sarkanā Krusta” ģenerālsekretārs
— Noteikumi par pārtikas produktu ziedošanu ir spēkā gadu, šis ir papildinājums, kas paplašina sortimentu. Centrālā lieta ir tā, ka ir saražota produkcija, kas nav pārdota. Nevajag uzreiz likvidēt, var dot nosacīti “otro elpu” un izmantot. Daudzi veikali produktus, ko ietver jaunie noteikumi, liek kastēs veikala telpās, kur tos var paņemt veikala apmeklētājs. Ir virkne sabiedriskā labuma un reliģisko organizāciju, caur kurām meklē cilvēkus, kam tās nepieciešamas. Eiropā, tostarp Latvijā, ir pārtikas programma, kurā tagad ietilpst arī higiēnas preces, skolai nepieciešamais un citas lietas, kas Latviju aptver vienmērīgi. Ar ziedotajiem produktiem nevar balstīt ilgtermiņa palīdzības programmu. Šodien ziedojums ir, rīt var nebūt, bet cilvēkam tāpat vajag ēst. Jaunie noteikumi sniegs atbalstu, bet apjoma ziņā tā ir mazāka palīdzība par Eiropas projektu. Kā papildinājums tas ir labs palīdzības veids. ◆
