Nevar apturēt laika ritējumu, bet var saglabāt tā atstātās pēdas. Tam apliecinājums ir Undīnes Pabriks-Bollow veidotais fotoalbums “Hirschenhof-Irši. Pagātnes pēdas”, kura atvēršanas svētki notika aizvadītās nedēļas nogalē Kokneses informācijas centrā.
Grāmata — fotoalbums ir neklātienes ceļojums pa Iršu kolonistu sētām. Pareizāk sakot, kas 80 gados pēc viņu izceļošanas palicis pāri no 116 vācbaltu ģimeņu sētām. Ir skursteņi, drupas, akmeņu kaudzes, pagrabi, ir pamatīgas mājas un guļbūves.
Kas zina, vai Undīnes Pabriks- Bollow izsapņotā ideja kopā ar vīru Arti Pabriku pie brokastu galda tā arī paliktu bez spārniem, ja viņa nebūtu sastapusi tik erudītas, gudras, zinošas palīdzes kā vēstures zinātāju Valdu Kalniņu un bijušo Iršu pagasta pārvaldes vadītāju Rainu Līcīti, kura kā piecus pirkstus pārzināja vācbaltiešu mājas un to saimniekus mūsdienās. Grāmatas autore vairākkārt uzsvēra, ka bez viņu palīdzības diezin vai projekts būtu izdevies.
Pasākuma vadītājas Valdas Kalniņas emocionālais stāstījums klātesošos aizveda pagātnē, un tie, kas domāja, ka vācu kolonisti ir tikai iekarotāji, savas domas bija spiesti mainīt. Vēstures avoti liecina, ka 1766. gadā Krievijas cariene Katrīna II aicināja pēc Ziemeļu kara bez iedzīvotājiem palikušajā Baltijas teritorijā apmesties vācu zemniekus.
Grāmatu var iegādāties Kokneses tūrisma informācijas centrā.
Fakts
Pēc Dr. Arta Pabrika, politologa un Latvijas Republikas Aizsardzības ministra, veidotais grāmatas “Hiršenhofas stāsta” Undīnes Pabriks-Bollow fotoalbums “Hirschenhof-Irši. Pagātnes pēdas” ir biedrības “Hiršenhofas mantojums” otrais pētnieciskais darbs, kas turpina izzināt Iršu pagasta un vācbaltu kolonijas vēsturi.
