Jaunajā mācību gadā Latvijas skolās sāks darboties jaunā izglītības sistēma — kompetencēs balstīta mācību satura ieviešana. Izmaiņas vispirms skars 1., 4., 7. un 10. klases, un šobrīd visvairāk tās sagaida nākamos vidusskolēnus.
Izvēles iespējas
Kā skaidro izglītības vadības jomas pārstāvji, jaunā satura ieviešanas mērķis ir palīdzēt jauniešiem apzināties savas intereses un spējas, labāk sagatavoties studijām augstskolā vai profesionālai darbībai, laikus padomāt par savu izvēlēto profesiju. Pilnveidoto saturu vidusskolā plāno ieviest pakāpeniski visās Latvijas skolās, sākot no 2020. gada 1. septembra 10. klasē, no 2021. gada — 11. klasē, no 2022. gada — 12. klasē. Tas ļaus samazināt kopīgo mācību priekšmetu skaitu, lai dotu iespēju skolēniem mērķtiecīgi izvēlēties un specializēties izraudzītajos mācību priekšmetos.
Mācību satura apguve notiks trīs līmeņos, un katrā mācību jomā ir pamatkursi, padziļinātie un specializētie ar noteiktiem satura apguves nosacījumiem jeb tā dēvētie izvēļu “grozi”. Pamatkurss sniedz vispārīgā vai optimālā līmeņa zināšanas, padziļinātais — augstāka, bet specializētais līmenis specifiskas zināšanas un prasmes. Skolēni pamatkursus mācīsies galvenokārt 10. un 11. klasē, padziļinātos — 11. un 12. klasē atbilstoši skolas veidotajam mācību stundu sarakstam. Skola kursu var īstenot īsākā vai garākā laika posmā, piedāvājot tos apgūt, piemēram, viena gada laikā ar vidēji sešām mācību stundām nedēļā, vai divu gadu laikā ar vidēji trīs mācību stundām nedēļā. Izglītības iestāde varēs mainīt mācību stundu skaitu kursā, bet nesamazinot kopējo kursa stundu skaitu vairāk par 15 procentiem.
Vidusskolas posmā skolēnam jāapgūst trīs padziļinātie kursi. Valsts pārbaudes darbus paredzēts kārtot latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā vismaz optimālajā līmenī un divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī), kurus skolēns pats izvēlējies.
Paredzēts, ka ikviena vidusskola piedāvās ne mazāk kā divu kursu komplektus ar vismaz trim padziļinātajiem mācību priekšmetiem. Vidusskolas posmā stundu skaits paliek nemainīgs — maksimāli 36 nedēļā.
Izvēle izdarīta
Mācību iestādes jau veikušas darbu, lai piedāvātu izvēli, skaidrotu pārmaiņas vecākiem, bet, kā tas praktiski darbosies, vislabāk būs redzams rudenī. Aizkraukles novada vidusskolā būs četri izglītības kursu “grozi” — fizika, inženierzinātnes un ķīmija; medicīna, vides zinātne un uzņēmējdarbība; jurisprudence un politika; kultūra, māksla un valodas. Mācību iestādes direktors Aldis Labinskis stāsta, ka daļa mācību priekšmetu visiem virzieniem ir vienādi, bet daļa atšķirīgi, un jaunieši jau izvēlējušies savu virzienu. Pieprasītākas ir eksaktās zinātnes.
Mācības Aizkraukles novada vidusskolas 10. klasē plāno sākt 45 skolēni. Tie ir nepilni 50 procenti no visiem pamatskolas beidzējiem šajā mācību iestādē.
— Būtībā vidusskolēni turpinās apgūt paredzētos mācību priekšmetus, un nav neierobežotas izvēles iespējas, jo obligātie noslēguma eksāmeni visiem ir vienādi neatkarīgi no tā, kādā līmenī viņi apgūs izvēlēto kursu. Atšķirīgais būs padziļinātajos izvēles priekšmetos. Kā šis process virzīsies, atkarīgs no tā, cik daudz skolēnu izvēlas katru “grozu” un vai būs skolotājs, kas māca konkrēto priekšmetu padziļinātā līmenī, kā sakārtos stundas. Tā ka atsevišķi jautājumi rodas ik pa laikam, jo sistēma ir jauna un situācija mainās, — saka direktors.
Viņš atzīst, ka arī šobrīd skolās ir dažādas izglītības programmas, galvenokārt eksakto un humanitāro zinātņu, bet tagad virzība ir, lai jaunieši mērķtiecīgāk domātu par nākotnes izvēli un gatavotos tai, izvēloties padziļinātāk apgūt konkrētus mācību priekšmetus.
Lai skolēns varētu kādu kursu turpināt apgūt padziļināti, viņam vispirms jāapgūst pamatkurss ar noteiktu stundu skaitu. Līdz ar to, ja kādam izvēle un domas mainīsies par tālāko izglītošanos, var būt problēmas. Ir labi, ja jaunietis pēc 9. klases skaidri zina savu mērķi, bet var būt sarežģītāk savu izvēli mainīt vidusskolas otrajā pusē. Katrs šāds gadījums gan var būt individuāls, bet skaidrs ir viens, ka ar katru gadu arvien vairāk ģimenēs lielāka vērība jāpievērš bērnu karjeras izvēlei, domājot par mācībām vidusskolā. Ja iepriekš daļa skolēnu vidusskolu izvēlējās, jo nebija izlēmuši, kādu nākotnes ceļu iet, tad turpmāk tas nebūs piemērotākais variants. Aldis Labinskis atzīst, ka daudz šajā ziņā strādāts ar pamatskolas beidzējiem un darbs turpināsies arī jaunākajās klasēs. Izvēles grozi rudenī prezentēti 9. klašu vecākiem, kuri izteica arī savus ierosinājumus, ko mācību iestāde ņēma vērā.
Katram pēc spējām
Lai arī nosaukumi atšķirīgi, izvēles programmas jeb “grozi” katrā skolā ir diezgan līdzīgi saturā. I. Gaiša Kokneses vidusskolā piedāvā vidusskolēniem mācīties valodu un sociālo zinātņu, kā arī dabaszinātņu programmā. Skolas direktora vietniece Elvīra Broka informē, ka, veidojot piedāvājumu, aptaujāti skolēni par viņu interesēm, un vērtētas nākamo vidusskolēnu spējas. Tā ka atbilstoši “grozi” izveidoti 10. klases skolēniem, kuri sāks mācības šajā mācību gadā. Nākamajai 10. klasei piedāvājums mainīsies. Mācības Kokneses vidusskolā plāno sākt 29 jaunieši, un katrs savu izvēli jau izdarījis. Abus kursus izvēlējies apmēram vienāds skaits skolēnu. Liela interese ir par padziļinātu kursu angļu valodā, tāpēc tas iekļauts abos “grozos”. Papildus skolēniem ir arī projekta darbs, un speciālais kurss ir publiskā uzstāšanās.
Padziļinātais kurss Koknesē nav paredzēts matemātikā, jo nebija pietiekamas skolēnu intereses par to, bet mācību iestādē rasta iespēja nodrošināt papildus divas mācību stundas šajā priekšmetā. Elvīra Broka atzīst, ka skolēni tik un tā visus priekšmetus apgūs optimālā līmenī, kas ir labs pamats tālākām studijām, un skolēni būs apmierināti.
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola 10. klases skolēniem piedāvā divus grozus. Pirmajā padziļinātie priekšmeti ir angļu, latviešu valoda, literatūra un sociālās zinātnes, otrajā pēdējo aizvieto bioloģija. Skolas direktores vietniece Viktorija Trukša stāsta, ka piedāvājums veidots kopīgi visiem skolotājiem, ņemot vērā vecāku ieteikumus un jauniešu vēlmes. Jaunajā mācību gadā Neretā mācīties sāks 16 vidusskolēni, un lielāka izvēle ir humanitārajam virzienam. ◆
2020./2021. mācību gadā
Aizkraukles reģiona vidusskolu piedāvātie izvēļu “grozi” ar padziļinātu kursu
◆ Aizkraukles novada vidusskola — fizika, inženierzinātnes un ķīmija; medicīna, vides zinātne un uzņēmējdarbība; jurisprudence un politika; kultūra, māksla un valodas.
◆ I. Gaiša Kokneses vidusskola — valodas un sociālās zinātnes; dabaszinātnes.
◆ Pļaviņu novada ģimnāzija — latviešu valoda un literatūra, angļu valoda, sociālās zinātnes; matemātika, bioloģija un angļu valoda.
◆ A. Upīša Skrīveru vidusskola — matemātika; valodas; konservatīvais.
◆ Jaunjelgavas vidusskola — valodas un dabaszinātnes.
◆ Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskola — angļu, latviešu valoda, literatūra un sociālās zinātnes; angļu, latviešu valoda, literatūra un bioloģija.
