Martā valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ uzņēmums “Latvijas pasts” pārtrauca klātienes darbību daudzās pasta pakalpojumu sniegšanas vietās laukos, kur tās bija atvērtas stundu vai dažas stundas dienā. “Latvijas pasts” norāda, ka tā tas paliks arī turpmāk, jo atjaunot apmeklētāju apkalpošanu klātienē nav paredzēts.
Aizkraukles reģionā bija desmit mazās lauku pasta nodaļas, kur vēl līdz martam klientus stundu vai dažas stundas dienā apkalpoja klātienē. Tās bija Bebros, Gricgalē, Iršos, Kurmenē, Sērenē, Staburagā, Stukmaņos, Sunākstē, Vietalvā un Zalvē. Iepriekš “Latvijas pasta” sūtītajā ziņojumā bija teikts, ka šāda situācija būs līdz ārkārtas situācijas beigām. Jautājām uzņēmumam, vai un kad plānots atjaunot iepriekšējo darba laiku, taču atbilde nav iepriecinoša — “Latvijas pasts” norāda, ka klientu apkalpošana klātienē netiks atjaunota, visus pasta pakalpojumus klienti varēs saņemt mājās vai viņiem jādodas uz tuvākajām lielākajām pasta nodaļām.
Vineta Danielsone, “Latvijas pasta” Ārējo komunikāciju vadības daļas vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja, “Staburagam” atbild: “Ārkārtējās situācijas laikā pastam nācās atteikties no klātienes pakalpojumu sniegšanas vairākās lauku teritoriju pasta pakalpojumu sniegšanas vietās — šāds lēmums tika pieņemts, gan īstenojot drošības pasākumus Covid-19 ierobežošanai, gan tāpēc, ka vietējo pašvaldību telpas, kur šīs pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās, nebija pieejamas apmeklētājiem. Turpinot epidemioloģiskās drošības rekomendāciju ievērošanu, “Latvijas pasts” atsevišķās lauku teritorijās ir saglabājis ārkārtējās situācijas periodā ieviesto pasta pakalpojumu sniegšanas darbības modeli, jo, kā rāda mūsu pieredze, vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu šāds modelis ir dzīvotspējīgāks un izdevīgāks, jo klienti labprāt izmanto pastnieka nodrošinātos pasta pakalpojumus savā dzīvesvietā — tie ir izdevīgi, droši un pieejami ne tikai noteiktā darba laikā, bet tad, kad tas klientam nepieciešams.”
Šāds pasta pakalpojumu sniegšanas modelis tiek saglabāts Jaunjelgavas novadā —Sērenē, Staburagā un Sunākstē; Kokneses novadā — Bebros un Iršos; Neretas novadā — Gricgalē un Zalvē; Pļaviņu novadā — Klintaines pagasta Stukmaņos un Vietalvā, Vecumnieku novadā — Kurmenē.
Mazajās lauku teritorijās, kur ir zems pasta pakalpojumu pieprasījums, to sniegšana tiek nodrošināta klientu dzīvesvietā pēc pieprasījuma, iepriekš sazinoties ar attiecīgās teritorijas pastnieku vai apkalpojošo pasta nodaļu pa tālruni.
Pie pastnieka klienta dzīvesvietā iespējami šādi pakalpojumi:
• iekšzemes un pārrobežu vienkāršu, izsekojamu, ierakstītu un apdrošinātu vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu pieņemšana un nosūtīšana;
• preses izdevumu abonēšana;
• iemaksas Pasta norēķinu sistēmā;
• pastmarku, aplokšņu, pastkaršu iegāde;
• naudas pārvedumu izmaksa;
• komunālo pakalpojumu un citu rēķinu apmaksa;
• komercpreču iegāde u. c.
Daudzevas, Jaunjelgavas un Seces pasta nodaļa Jaunjelgavas novadā, Kokneses pasta nodaļa Kokneses novadā, Ērberģes un Neretas pasta nodaļa Neretas novadā, Pļaviņu pasta nodaļa Pļaviņu novadā, kā arī Valles un Vecumnieku pasta nodaļa Vecumnieku novadā turpina strādāt un sniegt pakalpojumus kā pilna spektra tradicionālas pasta nodaļas.
“Latvijā darbojas dažādas pasta pakalpojumu sniegšanas formas — atkarībā no konkrētās teritorijas iedzīvotāju skaita, pasta pakalpojumu izmantošanas apjoma un patērētāju paradumiem pasta pakalpojumi tiek sniegti pilna spektra tradicionālā pasta nodaļā, pasta pakalpojumu sniegšanas vietā vai ar pastnieka starpniecību klienta dzīvesvietā atbilstoši tam, cik pasta pakalpojumi attiecīgajā vietā ir pieprasīti.
Jāņem vērā, ka līdzšinējais pasta nodaļu izvietojums Latvijā veidojies laikā, kad reģionos un valstī kopumā bija daudz vairāk iedzīvotāju un tika izmantoti no šodienas atšķirīgi komunikācijas līdzekļi, taču valsts iekārtas maiņa, zinātniski tehniskais progress un digitalizācija ieviesuši savas korekcijas gan pakalpojumu pieprasījumā, gan apdzīvotības blīvuma rādītājos,” norāda Vineta Danielsone. ◆
