To, kāds ir sēlis, varēja sajust un novērtēt arī tirdziņā Zasā. Spilgts un jau iztālēm pamanāms bija Mareks Zavodnojs. No skata jauns, bet garu bārdu, kādu apskaustu ne viens vien sirmgalvis. Viņš uz pasākumu atvedis gan melno keramiku, gan dažādus neierastākus toņus. Piemēram, baltā māla traukus, kas pēc izņemšanas no cepļa iegremdēti rudzu miltu zupā. Tā savukārt sastāv no miltiem, piena, nedaudz eļļas un vēl šā tā. “Recepte ir noslēpums,” smej meistars un atzīstas — internetā atradu. Mareks sevi sauc par poddari, jo šis vārds viņa nodarbei atbilstot labāk nekā tradicionālais ‘podnieks’. Arī ne keramiķis, tas viņam saistās ar strādnieku keramikas cehā. Podnieks vai poddaris prot uzmūrēt savu māla cepli, pats to izkurina. Visi Zasā redzamie trauki esot izgatavoti bez podnieka ripas — tikai lipinot kopā māla “desiņas”. “Astoņu gadu laikā, kopš nodarbojos ar mālu, nevienu trauku neesmu uztaisījis uz ripas,” stāsta Mareks. Starp citu, mani pārsteidza Mareka radīto trauku ļoti pieņemamās cenas. Stāstot par pirmsākumiem savai aizrautībai ar mālu, poddaris teic: kā sāku mācīties, jau pēc diviem mēnešiem uzcēlu savu cepli. Pirms tam Latgalē atradis savu meistaru — Evaldu Vasilevski. Kāpēc nav izvēlējies mācīties, piemēram, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā? Mareks saka: “Māksla un podniecība ir divas dažādas lietas, un man gribas tās nodalīt. Kad atradu savu meistaru, dzīvoju ar viņu kopā. Gāju mālu rakt, septiņas reizes to laidām caur speciālu mašīnu. Sagatavoto mālu vēlreiz “pārlasījām”, ar pirkstiem izlasot laukā augu saknītes, akmentiņus. Gandrīz kā sendienās. Man šī tehnika iepatikās, un pagaidām neplānoju sēsties pie podnieka ripas.”
Poddari ikdienā vieglāk satikt uz vietas viņa darbnīcā Bebrenē, bet šad tad pamanāms arī tirdziņos Jēkabpilī un citviet. Cits satikšanās veids — plenēri, kurus Mareks rīko savā darbnīcā, un tāds bija arī dienu iepriekš. Apmeklēja to teju 20 cilvēku — improvizācijas teātris. Kopā pa visiem izlietojuši ap 60 kilogramiem māla. Konkrēti par šo “salu” pasākumu Mareks saka: būtu labi, ja ar laiku tas kļūtu zināms caur citiem līdzīgiem, turklāt tiktu rīkots brīvdienās, nevis kā šoreiz — nedēļas vidū. Nenoliedzami, amatniekiem, kuri ierodas tirdziņā, interesē kaut ko arī pārdot, ne tikai savā starpā satikties.
