Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā vietējo un reģionālo ceļu sarakstā, kurus paredzēts sakārtot par valsts naudu saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, veicinot novadu centru sasniedzamību, Zemgales reģionā topošajā Aizkraukles novadā iekļauti pieci vietējās nozīmes ceļi. Ceļa Koknese—Ērgļi posms Kokneses novadā, par kura iekļaušanu šajā sarakstā cīnījās Kokneses novada dome kopā ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem, tā arī palicis aiz svītras.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru kopgarumā. Zemgales Plā-
nošanas reģionā tuvāko trīs gadu laikā plānots saremontēt 159,50 kilometrus ceļu par 51,2 miljoniem eiro.
Atkal “aiz borta”
Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar “Latvijas Valsts ceļiem” (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, plānojot vismaz vienu prioritāro ceļu katrā jaunveidojamajā novadā. Zemgales Plānošanas reģiona sagatavotajā saraksta sākotnējā versijā no Aizkraukles reģiona kā prioritāri sakārtojams bija iekļauts ceļš Nereta—Pilskalne—Gricgale—Ērberģe, ceļa Koknese—Ērgļi posmu Kokneses novadā atstājot “rezervistos”. Koknesiešos tas radīja neizpratni, jo saskaņā ar ministrijas izvirzītajiem kritērijiem atbalstam vairāk atbilda Kokneses novada pašvaldības pieteiktais ceļa posms ar krietni lielāku intensitāti un ekonomisko nozīmi.
Taču nesen publiskotajā atbalstāmo ceļu sarakstā jau iekļauti pieci ceļi topošajā Aizkraukles novadā, taču koknesiešu pieteiktā ceļa posma nav vispār.
No 22 atstāj tikai astoņus
Jūnijā intervijā “Staburagam” VARAM ministra Jura Pūces padomnieks Madars Lasmanis norādīja, ka Zemgales Plānošanas reģions sarakstu ministrijā iesniedzis divas reizes, jo mainījušies viedokļi. Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītājs Aivars Okmanis stāsta: “Iesniedzām ministrijai priekšlikumu par 22 ceļiem — pa vienam katrā šobrīd Zemgales reģionā esošajā novadā. Ministrija no tiem atstāja tikai astoņus un piecus pielika klāt pēc savas iniciatīvas, nesaskaņojot ar Zemgales Plānošanas reģionu. Līdz ar to Zemgales reģionā šajā programmā iekļauti 13 ceļu posmi. Centāmies likt uzsvaru uz vietējiem ceļiem. Reformas būtība ir atbalsts apvienotajām teritorijām, lai tur, kur jaunais novads diez vai ko ieguldīs, saņemtu valsts atbalstu. Diemžēl skatos, ka VARAM iekļāvusi šajā sarakstā ceļus, kas nav tik svarīgi novadu attālākiem iedzīvotājiem, bet svarīgāki, raugoties no “Latvijas Valsts ceļu” viedokļa, kas viņiem tāpat būtu jāremontē. ”
Runājot par ceļa Koknese—Ērgļi posmu Kokneses novadā, Aivars Okmanis piebilst: “Lai gan sākumā šajā sarakstā no topošā Aizkraukles novada bija iekļauts cits ceļš, mēs jau neiebildām arī, ka atbalsta šo ceļa posmu. Tika rakstītas daudzas vēstules, bet nekā. Nozīme bija arī kvotai, kas mūsu reģionam ir 51 miljons eiro. Līdz ar to, ja mēs ieliktu sarakstā ceļu, kurš prasa lielāku pārbūvi, nevarētu iekļaut citu novadu ceļus.
Droši gan vēl nevaram apgalvot, ka visus sarakstā iekļautos ceļus arī saremontēs. Esam piedzīvojuši tik daudz dažādu programmu. 2009. gadā, kad tika īstenota iepriekšējā novadu reforma, tika solīts, ka līdz katra pagasta centram būs asfaltēts ceļš, kas nav realizēts. Tāpēc arī šoreiz jāseko līdzi, kā viss attīstīsies, bet nekādas garantijas nav.”
Sāk publisku
akciju
Zemgales Plānošanas reģionā veidojot atbalstāmo ceļu posmu sarakstu, Attīstības padomē par šo jautājumu netika lemts. Tās vadītājs skaidro, ka paļāvies uz katra jaunveidojamā novada pašvaldību vadītājiem — ka viņi sanāks kopā un izlems, kuri ceļi, kopā dzīvojot, būtu svarīgāki. Topošajā Aizkraukles novadā šādas kopīgas konsultācijas iepriekš nenotika, taču pēc Kokneses novada domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra lūguma šis jautājums tika iekļauts apvienotās finanšu komisijas darba kārtībā un pagājušajā nedēļā notikušajā sēdē par to runāts. Sēde notika Koknesē, kur pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja prezentēja sagatavotos materiālus un datus, pamatojot Kokneses—Ērgļu ceļa posma nozīmību un remonta nepieciešamību. D. Vingris piebilst, ka visi pašvaldību vadītāji atbalstījuši koknesiešu centienus, atzīstot to par jaunveidojamā novada prioritāti.
Lai arī VARAM konsultācijas ar plānošanas reģioniem un Satiksmes ministriju par atbalstāmajiem ceļiem ir noslēgušās un ministrijas sagatavotie priekšlikumi ar visu ceļu sarakstu iesniegti Finanšu ministrijā, koknesieši nav gatavi padoties. Novada uzņēmēji un zemnieki ar vietējās pašvaldības atbalstu ir nolēmuši cīnīties un pierādīt, ka Kokneses—Ērgļu ceļa posms šajā novadā ir būtiska dzīvības artērija gan uzņēmējdarbības attīstībai, gan vietējo cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Koknesieši sākuši publisku akciju, lai pievērstu sabiedrības, atbildīgo iestāžu un politiķu uzmanību šai lietai. ◆
Zemgales reģionā
remonti paredzēti posmos uz ceļiem
Nereta—Pilskalne—Gricgale—Ērberģe,
Pārslas—Misa—Šarlotes,
Bauska—Linde,
Jelgava—Staļģene—Code,
Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži,
Jēkabpils—Lietuvas robeža,
Sērene—Kalnieši,
Dobele—Īle—Auce,
Jelgava—Tērvete—Lietuvas robeža,
Daudzeva—Viesīte—Apserde,
Zemkopības institūts—Skrīveri,
Pļaviņas—Juči,
Jēkabpils—Antūži—Medņi.
Komentāri
Madars
Lasmanis,
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks
— Runājot par finansējumu šo ceļu sakārtošanas programmai, esam tajā pašā rindā, kur skolotāji un mediķi ar savām algām, pensionāri. Viss atkarīgs, kādas būs valdības noteiktās prioritātes 2021. gada vasts budžeta izstrādes procesā. Protams, šiem ceļiem paredzēta atsevišķa programma, taču tā tāpat iekļaujas kopīgajā valsts budžetā. Ar Finanšu ministriju esam panākuši neformālu vienošanos, ka šī programma virzāma kā prioritāra un tam finansējums būs. Taču vai dotie solījumi ceļu nozarē un pašvaldību jautājumos tiks ievēroti, atkarīgs no valdības un Saeimas. Līdz šim Finanšu ministrija nav bildusi, ka plāni būtu mainījušies, tāpēc ir sajūta, ka solījumi tiks pildīti. Mēs uz to paļaujamies un domājam, ka plāns tiks īstenots. Varbūt nepiešķirs 100 miljonus, varbūt tikai 70 miljonus, bet soli pa solim sāksim šo programmu īstenot un ceram, ka trīs gadu laikā varēsim atrast finansējumu šo ceļu sakārtošanai. Šī ir Satiksmes ministrijas speciālā programma. Tikai atšķirība tāda, ka ceļus izvēlējās nevis pēc intensitātes un SM prioritātēm, bet uzklausot pašvaldību ierosinājumus un VARAM ieteikumus par to, kādā priotritārā secībā šie ceļi būtu remontējami saistībā ar administrtīvi teritoriālo reformu. Projektēšanu un iepirkumus veiks “Latvijas Valsts ceļi”, kas ir SM pakļautības iestāde.
Jānis Miezītis,
SIA “Bormaņi” vadītājs no Kokneses novada
— Skumji, ka visur citur Latvijā viss mainās, ir acīmredzams progress, bet pie mums šis jautājums stāv uz vietas. Esmu šeit dzimis un dzīvojis visu mūžu. Esmu liecinieks tam, ka šis ceļš nav atjaunots vismaz 30—40 gadu, tikai pielāpa bedres. Grūti iedomāties, vai Latvijā ir vēl kāda cita vieta, kur ir tik intensīva satiksme, bet ceļš nav ticis atjaunots. Arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri pārvietojas ar velosipēdiem, tas ir ārkārtīgi bīstams. Ja brauc mašīna, jāmūk grāvī. Man nav saprotams, kā valsts izvērtē prioritātes. Tiek atjaunoti ceļa posmi, piemēram, Latgalē, kur vispār nav ne mašīnu, ne cilvēku (trīs mājas pierobežā)… Mums tikai sola un sola, pārcelti jau vismaz trīs apsolītie termiņi, tikmēr mēs ciešamies un turpinām strādāt, ražot, maksāt nodokļus. ◆
