Astroģeofizikālā laikapstākļu analīze ir interesanta ar planētu uznācienu un mijiedarbību.
Iepriekšējos “Staburaga” numuros mēģinājām saprast, vai lielo planētu unikālā pozīcija var spēji izjaukt virs Latvijas esošo augsta spiediena apgabalu (meteoroloģisko bloku), tādējādi radot krusas un salnas draudus. Jupitera tuvums 14. jūlijā nespēja to izdarīt neticami zemās Saules aktivitātes dēļ. Tā nu nomācošā 16. jūlija karstumā rakstīju par to, ka salnu briesmas vēl nav garām.
Izrādās, ka Jupiters tomēr bija spējis attālināti izjaukt anomālu augsta spiediena apgabalu piepolārajā Sibīrijā. Temperatūra Verhojanskas pilsētā rezultātā nokritās no +38 līdz -2 grādiem.
Zemei ietekmējot abu lielo planētu un Saules mijiedarbību, no 17. jūlija Saules vainagā atkal atvērās plaisas un Saules aktivitāte lēni auga. Zemes ietekmēšanā priekšā stāvošais Saturns ir vājāks par Jupiteru, līdz ar to amerikāņu laika prognozētāji ieslēdza režīmu “nekā sevišķa”, tomēr drīz vien prognozē parādījās pērkons 21. jūlijā, pēc tam visas nedēļas prognoze strauji kļuva ļoti slapja. Galvenais cēlonis būs tomēr manis pieminētā Saturna, Zemes, Mēness, Saules kombinācija 20. jūlijā. Tukšs Mēness, atrodoties Saules pusē, pieslāpē tās neredzamos aspektus (kuri bija zināmi jau ēģiptiešiem). Līdz ar to planētas var sevi parādīt.
Dzird arī, ka anomālais meteoroloģiskais bloks virs Ziemeļpola, kas nepieļauj normālu gaisa apmaiņu ar mēreno joslu, dzīvos ne ilgāk kā līdz 26. jūlijam.
Īsāk sakot, klimats acīmredzot metīs kūleni. ◆
