Visi zinām, cik svarīgs ir miers valstī, pasaulē un sirdsmiers, un gribas arī tādā mierā dzīvot. Manu ikdienas mieru viendien saviļņoja divas lietas — pirmais bija kādas pensionāres zvans, kura noskatījusies sižetu televīzijā. “Tur teica, ka 72 stundu laikā jāsakravā soma! Jāpērk konservi, sausiņi un makaroni! Kas pēkšņi noticis? Vai karš sācies?”
Tā kā nekādu trauksmes ziņu nebiju lasījusi, centos viņu nomierināt — gan jau pamācīja, kā rīkoties, ja kas varētu notikt. Taču pēkšņi atcerējos kāda pašvaldības vadītāja teikto: “Mana vecmāmiņa bēniņos vienmēr turēja sausiņu maisu katram gadījumam — ja nu kas notiek. Viņa ir pieredzējusi karu!”
Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā saņēmu vēstuli ar norādi “Ir pienācis jauns paziņojums. Informācija no Aizsardzības ministrijas ”. Nudien nopietni! Un atkal doma — kas noticis, vai karš sācies? Nē, par laimi, nav! Tur bija informācija par ministrijas sagatavoto bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Par bukleta sagatavošanu sabiedrība tika informēta jau jūnijā, kad to prezentēja, un izrādās, ka Valsts ieņēmumu dienests man un vēl tūkstošiem citu Latvijas iedzīvotāju informatīvo vēstuli ar norādi uz elektronisko bukletu tagad to sūtīja, jo kļuvis par 72 stundu vēstnesi. Taču šīs iestādes paziņojumā tas nebija rakstīts, par to uzzināju tikai pēc tam.
Tomēr tas mani mudināja izlasīt elektronisko bukletu un noskatīties video, kā Artis Pabriks sakravā savu somu, beigās atzīstot, ka nemaz nebija tik viegli to izdarīt un visu sarakstā vajadzīgo sameklēt. Lietu bija daudz. Nopriecājos, ka arī man ir daudzfunkcionāls nazītis kā Pabrikam, taču vajadzīgo lietu sarakstā ir arī ūdens filtrs un sausā spirta plītiņa, kuru man nav un arī ministram neredzēju.
Lietas var sagādāt, tomēr šoreiz ne par to. Par 72 stundu vēstnesi var kļūt jebkurš, izplatot informāciju par bukletu. Bet kā? Un vai to vajag? Gan pensionāre, gan Valsts ieņēmumu dienests bija kā trauksmes sējēji.
Protams, sabiedrību vajag informēt, kā jārīkojas ārkārtas situācijā, tomēr man šķiet, to varēja darīt pārdomātāk, saudzīgāk un arī visiem pensionāriem saprotamāk, bez tādiem “vēstnešiem”. Vai arī skaidri pateikt, ka gatavojamies iespējamajam karam, jo tāda sajūta radās, kā arī radās sajūta, ka Aizsardzības ministrija kaut ko slēpj.
Un vēl. “Stiprinot katrs savu gatavību, mēs stiprinām visas sabiedrības un valsts drošību!” teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā. Tomēr ar sakravātu mugursomu tas man diez vai izdosies. Vairāk ticētu bukletā iekļautajam teikumam: “Kopā ar NATO karavīriem aizsargāsim ikvienu no jums!”.
Tagad gaidu, kurš vēstnesis vēl mani “apciemos”, tomēr šādai vizītei būšu jau gatava. ◆
