Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd neplāno noteikt konkrētu rādītāju, kad no klātienes mācībām būtu jāpāriet uz daļēji attālinātām vai attālinātām. To ministrija plāno atstāt katras pašvaldības ziņā. Šādam lēmumam jābūt vienotam visā valstī vai atkarībā no situācijas katrā pašvaldībā?
Ilona Lazda,
Pļaviņu novada izglītības darba speciāliste
— Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis ir, ka mācības septembrī varēs notikt klātienē. Arī, sākoties Covid-19 otrajam vilnim, klātienes mācības iecerēts nodrošināt 1. līdz 6. klases skolēniem. Ja tomēr kādā mācību iestādē konstatēs saslimšanu, to apmeklēt nevarēs neviens. Ir, protams, labi, ka valstī ir vienota nostāja, jo tad zināms, kā rīkoties. Tomēr, ņemot vērā, ka pašvaldības ir dažādas un mazākās situāciju var pārzināt labāk, jautājumu par mācībām arī varētu izlemt uz vietas. To varētu nodot pašvaldību kompetencē, jo mums iespējas ātri reaģēt ir labākas nekā lielajās pilsētās.
Visi gan ceram, ka epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, un varēsim mācību iestādēs visi atkal tikties klātienē, jo tā labāk ir gan skolēniem, gan skolotājiem. Lielākā daļa atzina, ka labāk mācīties skolā, kad blakus ir vienaudži un skolotāji, kuri palīdz uzreiz. Mājai jābūt videi, kur atpūsties. Protams, ja tomēr būs nepieciešams, visu paveiks attālināti, bet labāk tomēr to darīt skolā. ◆
Aldis Rakstiņš,
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors
— Protams, visi gribam, lai mācību process būtu tāds pats, kāds pirms Covid-19, bet, kāda būs reālā situācija, paredzēt nevar neviens. Tāpēc ir jāapsver abi varianti, jo nezinām, kuru vajadzēs izmantot. Kā organizēt mācības, varētu izlemt arī pašvaldības, bet vadlīnijām, kā tam jānotiek, tomēr jānosaka valstij kopumā. Skolas ir dažādas un to telpas tāpat. Mazā izglītības iestādē ar mazu skolēnu skaitu nevajadzētu būt problēmai nodrošināt visas drošības normas. Problēma varētu būt ēdināšanā, bet arī to noteikti var atrisināt. Skolās ar lielām klasēm to izdarīt būs grūtāk. Vēl jau daudzi skolotāji ir saslimstības riska grupā, un arī par to jādomā. Jāizvērtē arī, kuru klašu skolēniem svarīgākas mācības klātienē un kādā laikā. Jautājumu ir daudz. Ja valsts noteiktās vadlīnijas vai normas ir skaidras, tad katra pašvaldība var lemt, kā tajā labāk rīkoties. ◆
Guntis Libeks,
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Attiecībā uz pašvaldībām šādai nostājai vajadzēja būt jau no paša sākuma. Vispirms gan informācija par saslimstības izplatību novados bija ierobežota, bet būtu svarīgi zināt līdz pat katra pagasta līmenim. Ja pašvaldības zinātu, kur ir saslimstība un cik saslimušo, varētu lemt par attiecīgiem ierobežojumiem. Jaunjelgavas novadā saslimstība līdz šim gan nav konstatēta, un šī iemesla dēļ personīgi uzskatu, ka mācības arī iepriekš nebija jāierobežo. Jārīkojas, ja ir bīstamība, pretējā gadījumā tam nav pamata.
Attālinātās mācības nevar būt norma, jo tās nedod vēlamo rezultātu. Tāpēc ir konkrēti jāvērtē, kur tās nepieciešamas. Tas jādara katrā pašvaldībā, jo arī līdz šim vairāki lēmumi bija atšķirīgi, piemēram, par bērnu rotaļu laukumu vai āra sporta laukumu slēgšanu. Jaunjelgavas pašvaldības to nedarīja, jo nebija tam pamata un arī saslimstību tas neveicināja. ◆
