Pārdomājot aizvadītās nedēļas notikumus, vislabprātāk no tiem svītrotu vārdus “vīruss” un “Co-
vid- 19”.
Vēl pirms trim nedēļām mana kolēģe pārdomās rakstīja, ka ir patīkami, jo dzīve atgriežas ierastajā ritmā, taču diemžēl šodiena parāda, ka tā ir tikai šķietamība. To man atgādināja arī saņemtā nauda no Dailes teātra par iepriekšpārdošanā nopirktajām biļetēm. Acīmredzot mirusi cerība, ka drīzumā teātri varēs pulcēt skatītāju simtus slēgtās telpās. Tas nozīmē arī to, ka daļai aktieru jāsavelk cieši jo cieši jostas, jo diemžēl pabalsti ir krietni niecīgāki, nekā savulaik viņi saņēma algā. Varbūt tagad pāriesim uz minizālēm un uz skatuves darbosies tikai pāris aktieru? Taču vai tas būs risinājums un vai varēs pastāvēt teātris tādā formātā kā pirms krīzes?
No ceturtdienas stājās spēkā arī noteikums, ka turpmāk jāreģistrē katrs ieceļotājs Latvijā. Manuprāt, to jau varēja darīt tūlīt pēc robežu atvēršanas, jo skaidrs, ka vīrusam patīk koķetēt ar pasauli, un liekas, ka neviens, arī paši mediķi, īsti nezina atbildes, kas tas ir. Tā vien šķiet, ka dažkārt jaunu noteikumu pieņemšanu ir kā aklo vistiņu spēle tumsā jeb piedalīšanās superbingo spēlē. Arī panikas kultivēšana, solot otro vilni, nezin vai padarīs mūs veselīgākus.
Var tikai piekrist DVI direktores Jekaterinas Macukas Latvijas Radio izteiktajām bažām, vai anketēšana sasniegs savu izvirzīto mērķi, proti, vai visas anketas, kuras sākotnēji ievāks papīra formā, atbildīgās iestādes tiešām spēs apstrādāt un datus izmantot. Šajā laikā rokrakstā aizpildītas anketas šķiet kaut kas arhaisks. Katra anketa taču jāapstrādā, visi dati jāievada elektroniski. Šis noteikums pieņemts vairāk darbības imitācijas dēļ, nevis cilvēku labumam. Anketas patiesībā tiek vāktas tikai ķeksīša dēļ, ka “cīnāmies ar kovidu”. Citādi tas, protams, būtu, ja atbraucēju datus vāktu elektroniski (diemžēl tas tiek plānots tikai pēc mēneša), tad šādus datus būtu vieglāk apstrādāt un varētu reāli izmantot.
Turpmāk nepieņems arī ilgtermiņa vīzu pieteikumus, ko gan varēja izdarīt jau no gada sākuma. Domāju, vīzas vajadzētu izsniegt tikai īpašos gadījumos, ja patiešām ir kas svarīgs veicams, bet braukalēšana tāpat vien uz laiku jāaizmirst.
Viens no neērtākajiem cilvēkiem politiķiem droši vien ir tiesībsargs. Sēdētu mierīgi viņš savā kabinetā, saņemtu algu, un viss būtu kārtībā, jo neviens taču neiet demonstrācijās un piketos, lai protestētu pret kaut kādām nelikumībām. Taču viņš kā gražīgs bērns — allaž ar kaut ko neapmierināts, piedevām vēl sūdzas Satversmes tiesā. Nesen pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesā tika ierosināta lieta. Tiesībsargs nebija apmierināts, ka Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam. Tiesībsargs arī norādīja, ka valdība ilgstoši GMI līmeni nav paaugstinājusi tā, lai tas atbilstu Sa-
tversmei, un pie reizes arī atgādināja, ka valstij ir pienākums savu politiku vērst uz sociālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis uz sociālo un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. Satversmes tiesa pēc Līgo svētkiem atzina, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst Satversmei.
Un nu atkal kārtējais Satversmes tiesas atzinums. Norma, kas nosaka ienākumu līmeni, kad persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu, neatbilst Latvijas pamatlikumam. Tiesa norādīja, ka valstij ir jānodrošina cilvēka cienīga dzīve arī grūtībās nonākušajiem. Tā secināja, ka vidējie ienākumi trūcīgām personām noteikti bez pamatojuma un to apmērs nav ticis pārskatīts, lai gan cilvēku rocība valstī ir augusi. Tiesa norādīja, ka ienākumu apmēra nemainīšana bijis politisks lēmums un tam nevajadzētu ietekmēt cilvēka iespēju dzīvot cieņpilnu dzīvi. Vai tas, ko tiesa secināja, patiešām ir kāds jaunums un nebija risināms? Protams, visvairāk pārsteidza tas, uz ko uzmanību vērsa tiesībsargs, proti, ienākumu līmenis trūcīgas ģimenes vai personas statusa noteikšanai nav pārskatīts kopš 2009. gada. Turklāt kopš 2011. gada tas tiekot noteikts bez pamatotas aprēķina metodoloģijas, ņemot vērā vienīgi valsts un pašvaldību konkrētā brīža finansiālās iespējas.
Varbūt deputātiem biežāk būtu jāpārlasa Satversme, lai tiesībsargam viss nebūtu jāpierāda tikai Satversmes tiesā? Atzinums gan ir, bet vai ar to vien būs līdzēts?
Vakar noslēdzās sarakstu iesniegšana Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kuras norisināsies 29. augustā. Uz vietām pašvaldībā pretendē 14 politiskie spēki. Laikam jau tas sēdeklis ir gana vilinošs. Ja spriež pēc iepriekšējās pieredzes, domes vadītajiem tas izrādījās veiksmīgs “placdarms” lidojumam uz Briseli.
Tuvojas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā. Nedēļas sākumā veselības ministre aicināja svētkus 15. augustā baudīt attālināti. Te varu piekrist žurnālistei Elitai Veidemanei, kura šo priekšlikumu salīdzināja ar bezalkoholisko alu vai vīrietim gumijas sievieti. Ticība arī ir viens no veselības pamatiem. Jā, dievkalpojums var skanēt iekštelpā, bet to taču visi atbraukušie var baudīt bazilikas ārpusē. Un bazilikas apkārtne ir pietiekami plaša, lai viens no otra varētu ieturēt noteiktu distanci.
Lai pārrunātu aktuālākos jautājumus, Tieslietu ministrija Aglonā rīkoja sanāksmi ar atbildīgajiem dienestiem. Pagaidām nolemts, ka 14. un 15. augustā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā vienlaikus varēs pulcēties ne vairāk kā 3000 cilvēku. Ierobežojumi būs arī citās svētku dienās.
Svētavotam varēs piekļūt cilvēki arī no ārpuses, bet viņi nevarēs nokļūt bazilikas teritorijā. Katram ielūgumā būs norādīts, kurā sektorā viņam būs jāuzturas, un sektora ietvaros būs atzīmēta tā vieta, kur jāstāv, lai ievērotu distanci. Vai tiešām bez stāvvietas ierādīšanas viens otram uz galvas kāptu?
Cilvēks pārtiek ne no maizes vien — vajag arī svētkus. Tos nedēļas nogalē interesenti baudīja Jaunjelgavā, Pļaviņās, Neretā un Koknesē.
Bet dabā viss notiek kā katru gadu harmoniski un bez histērijas — druvās ienākas labība, pļavās zied puķes, mežā sēņotājus vilina gailenes un baravikas. Lai arī mūsos valdītu tāds miers!
