O, kā man patīk vasara! Gribas laisties kā putnam debesīs un izbaudīt brīvi! Taču patiesībā man nav spārnu, un mans domu lidojums atsitas pret realitāti kā pret bruģi. Toties Indriķim ir vecs, sagrabējis opelītis. Teicu — laižam pāri robežām, uz Paņevēžu, tur vismaz ir “Lidl” veikals, kura nosaukums rosina uz lidošanu. Aizbraucām! Veikalā laida tikai ar maskām. Bet es tā centos izdaiļot savu seju, un nu man viss smukums bija jāpaslēpj zem maskas. Un piedevām vēl kādas! Indriķis no celtniecības firmas bija dabūjis kaut ko līdzīgu uzpurnim. Kad iegāju veikalā, mani satrauca cilvēkveidīgās būtnes, kas rosījās veikalā. Tas viss šķita tik nereāli, vienkopus redzot tik daudz cilvēku ar “uzpurņiem”. Man pēkšņi kļuva slikti. Saku: Indriķi, man ģībiens nāk! Ko viņš? “Nu ej ārā no veikala!” Izgāju. Ar pilnu krūti ieelpoju gaisu un domāju: Indriķis staigās pa veikalu, bet es kā muļķe pie stūra stāvēšu? Nu, nē! Apņēmības pilna uzliku masku un devos otrreizējā veikala ieņemšanā. Droši vien tā jutās Napoleons, ieņemot Maskavu. Uz cilvēkiem vairs neskatījos, tik uz produktiem. Iztērēju kaudzi naudas un jutu brīvības garšu! Patiesībā nekas jau tur īpaši lētāks nebija, un puse no pirkumiem nebija vajadzīga. Taču bija gandarījums. Beidzot tiku tālāk par vietējo “Maximu”.
Bērnu izteikumi, smieklīgi atgadījumi un īsas anekdotes
Audzinātājas runā, cik garšīgas ir kūpinātas zivis. Ilze saka Dacei: “Mmm, tu mani sakārdināji.” Jānis pievienojas sarunai: “Es jau arī esmu sakārdinājies!”
“Vedināt ar ragaviņām (vizināt ar ragaviņām)”
Robertam PII ir zivtiņas zīmīte. Roberts: “Es esmu zivtiņš! Un tēta un mamma arī ir zivtiņš!”
Elīza: “Drīz sāks “dirkstēt” (dīgt) asni!”
* Mazā I. pēc vannas, skatoties uz savām izmirkušām rokām un kājām, konstatē: “Man ir saviebušās pēdas!” ◆
* Andris pirms negaisa iesaucas: “Kādi šodien netīri mākoņi!”
* Mamma veikalā: “Ko tev, meitiņ, nopirkt?” Meitiņa: “Nezinu… Bet divus!”
