Kokneses novada uzņēmēji ir apņēmības pilni cīnīties par to, lai autoceļu attīstībai paredzētā nauda saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu tiktu ieguldīta ceļa Koknese—Ērgļi posma sakārtošanā. Zemgales Plānošanas reģiona sagatavotajā atbalstāmo ceļu sarakstā šis
Mājas darbu izpildījuši
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) starpniecību informēja pašvaldības par to, ka VARAM kopā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo priekšlikumus autoceļu attīstībai tuvāko triju gadu laikā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Zemgales Plānošanas reģionam tika lūgts sagatavot sākotnējo prioritāri sakārtojamo ceļu posmu sarakstu, plānojot vismaz vienu prioritāro ceļu katrā jaunveidojamajā novadā, ņemot vērā autoceļa seguma stāvokli, vidējo diennakts satiksmes intensitāti, šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru aizsniedzamību un funkcionālās izmantošanas nozīmi. Tāpat tika lūgts autoceļu posmus sarakstā norādīt prioritārā secībā.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris stāsta, ka, ņemot vērā šos kritērijus, tika izvēlēts Kokneses—Ērgļu ceļa posms no Vecbebriem līdz Iršiem caur Jaunbebriem novada teritorijā, kas ir ļoti nozīmīgs gan vietējo zemnieku un uzņēmēju darbības pastāvēšanai un attīstībai, kā arī nokļūšanai pašreizējā novada centrā, vismaz trijās izglītības iestādēs un pansionātā, un, protams, daudziem novada iedzīvotājiem, mērojot ikdienas gaitas. “Šis ceļš bijis mūsu rūpju bērns jau daudzus gadus. Vēl tad, kad Iršu pagastu un toreizējo Aizkraukles rajonu vadīja Pēteris Keišs, ja runāja par ceļiem, bija skaidrs, cik svarīgi sakārtot tieši šo ceļu. Atceros, pirms vienām Saeimas vēlēšanām uz tikšanos Koknesē bija atbraucis pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs un solīja — pēc gada šis ceļš būs sakārtots. Nu jau pagājis krietni vairāk nekā gads…” stāsta Dainis Vingris.
Intensitāti neņem vērā
Pēc kāda laika koknesieši neoficiāli uzzinājuši, ka topošajā Aizkraukles novadā šajā programmā iesniegts arī valsts vietējās nozīmes ceļš Nereta—Gricgale—Ērberģe, un tam sarakstā atvēlēta augstāka vieta, Kokneses—Ērgļu ceļa posmu sarakstā ierindojot sestajā vietā, koknesiešuprāt, atstājot viņus rezervistos.
Šobrīd ir trīs pagasti, no kuriem līdz esošā un arī topošā novada centram ir ļoti sliktas kvalitātes grants ceļš — Sunākste, Pilskalne un Irši. Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris nenoliedz, ka jāsakārto būtu visi novada ceļi, tomēr, ja ņem vērā VARAM izvirzītos kritērijus, tad nav skaidrs, kāpēc ceļa Koknese—Ērgļi posms palicis, tā teikt, aiz svītras. “Mums oficiāli neviens nekādus sarakstus vai kartes nav rādījis, taču telefonsarunā ar VARAM noskaidrojām, ka topošajā Aizkraukles novadā plānots attīstīt Neretas ceļu, kur satiksmes intensitāte ir desmit reižu mazāka kā ceļa Koknese—Ērgļi posmam,” stāsta Kokneses novada domes attīstības nodaļas vadītāja Anda Mikāla. “Latvijas Valsts ceļu” apkopotie dati liecina, ka diennaktī pa ceļa Koknese—Ērgļi asfaltēto posmu, kas ir ļoti sliktā kārtībā, sešu kilometru garumā pārvietojas 1200 automašīnas, 12% no tā ir kravas transports. Savukārt vēl četrus kilometrus garā grantētā, tikpat sliktā ceļa posmā intensitāte ir 278 transporta vienības diennaktī. Ceļā Nereta—Gricgale tās ir aptuveni 120 automašīnu diennaktī. “Šajā pusē ir vairākas lielas zemnieku saimniecības, uzņēmumi, kas dod darbu simtiem cilvēku, te bieži kursē satiksmes autobuss, vadā skolēnus. Ceļa sliktās kvalitātes dēļ gan pasažieru pārvadātājiem, gan uzņēmējiem regulāri rodas problēmas ar transportu, un tās ir papildu izmaksas. Drīzumā “Latvijas Valsts meži” sāks izstrādāt purvu Bebru pagastā, un arī viņiem šis ceļš būs ļoti nozīmīgs,” stāsta Anda Mikāla.
Vietējiem ceļiem
naudas vienmēr
mazāk
Kokneses novada dome vērsās VARAM un Satiksmes ministrijā ar lūgumu pārskatīt prioritāro ceļu sarakstu un vērst uzmanību uz ceļa Koknese—Ērgļi nozīmību. Maija sākumā saņemta Zemgales Plānošanas reģionam adresētā vēstule, kurā VARAM lūdz ZPR atkārtoti izvērtēt minētā autoceļa atbilstību investīciju programmas noteiktajiem kritērijiem un tā iespējamo iekļaušanu ZPR sakārtojamo ceļa posmu sarakstā, plānojot vismaz vienu prioritāto un vienu alternatīvo ceļa posmu katrā jaunveidojamajā novadā. Vai tas darīts, ZPR “Staburagam” atbildi nesniedz.
“Saņemot VARAM vēstuli, ZPR sadarbībā ar novadu pašvaldībām un “Latvijas Valsts ceļiem” izvērtēja un sagatavoja kritisko autoceļu posmu sarakstu atbilstīgi norādītājai summai. Prioritāri tika izvirzīti valsts vietējo autoceļu posmi, jo ik gadu tiem tiek atvēlēti vismazākie līdzekļi, tālab reģiona iedzīvotājiem rodas problēmas nokļūt uz reģionālajiem un galvenajiem autoceļiem,” norāda Alda Ērmane, ZPR Sabiedriskā transporta un autoceļu attīstības nodaļas vadītāja. Saraksts ticis veidots, lai sakārtotu ceļus ar mērķi sasniegt izglītības un pirmskolas iestādes; lai jebkuros laika apstākļos kursētu pašvaldības skolēnu autobusi un sabiedriskais transports; lai ceļu kvalitāte ļautu neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nokļūt pie reģiona iedzīvotājiem, kā arī sasniegt ģimenes ārsta prakses vietu; lai iedzīvotāji varētu saņemt sociālās palīdzības pakalpojumus.
Oficiālas
apspriešanas nav bijis
Dainis Vingris stāsta, ka oficiāla apspriešana, kuru ceļu tad ieteikt sakārtot topošajā Aizkraukles novadā, nav notikusi ne jaunveidojamajā novadā, ne arī Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomē. “Neoficiāli aprunājos ar kolēģiem no apkārtējiem novadiem, un nevienam nebija iebildumu, ka iesniedzam sakārtošanai Kokneses-Ērgļu ceļu,” piebilst D. Vingris. Kāpēc tas nav apspriests arī ZPR, viņam atbildes nav.
Zemgales Plānošanas reģionā nenoliedz, ka oficiāls lēmums Attīstības padomē par šo jautājumu nav pieņemts. Tās vadītājs Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis vien piebilst — esot ieteicis sarakstā iekļaut valsts vietējās nozīmes ceļus, un tas acīmredzot ņemts vērā. Taču ministrijām iesniegto sarakstu viņš nav parakstījis, uz tā esot ZPR izpilddirektora Valda Veipa paraksts. Viņš savukārt telefonsarunā ar D. Vingri skaidro, ka nekāda atbalstāmo ceļu ranžēšana nav notikusi, lai gan VARAM nosūtītajā vēstulē minēts — ceļa posmu noradīt prioritārā secībā. ◆
Komentāri
Juris Sprukulis,
SIA “Vecsiljāņi” saimnieks
Kokneses novadā
— Autoceļš Koknese—Ērgļi ir nozīmīga satiksmes dzīsla novada uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Ceļam pieguļošajā teritorijā darbojas vairāk nekā 20 uzņēmumu — piena lopkopībā, graudkopībā, pārtikas ražošanā, metālapstrādē u. c. Uzņēmumu kopējais gada apgrozījums sasniedz gandrīz 14 miljonus eiro, nodrošinot 223 darba vietas novadā. Jāatzīst, ka paralēli apdraudētai novada uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai grūti izbraucamā ceļa dēļ cieš arī pārējie novada iedzīvotāji — apgrūtinātās satiksmes dēļ skolēniem tiek kavētas mācību stundas, senioriem un hroniski slimajiem ir apgrūtināta neatliekamās palīdzības sniegšana. Minēto ceļa posmu remonts bija paredzēts Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. — 2020. gadam, bet netika realizēts. Pieguļošajā teritorijā, attīstoties lieliem uzņēmumiem, ir strauji palielinājusies satiksmes intensitāte un smagsvara transportlīdzekļu īpatsvars, kā rezultātā notiek pastāvīgs autoceļa sabrukuma process. Esošā ceļa kvalitāte ievērojami apgrūtina ražošanu un palielina ražošanas izmaksas. Nelīdzenā ceļa seguma dēļ kravas tiek bojātas, radot uzņēmējiem papildu zaudējumus. Dārgie automašīnu remonti ietekmē ražošanas izmaksas. Tāpēc ir svarīgi steidzami vienoties par šo ceļa posmu kā Aizkraukles novada prioritāti, lai SM jau tuvākajā laikā varētu lemt par šī ceļa remontu 2021. gadā.
Madars Lasmanis,
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra
padomnieks
— Plānošanas reģionu iesniegto ceļu posmi tika vērtēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem — ceļu kvalitāte, iespēja nokļūt līdz novada administratīvajam centram, ceļa noslodze, vai ir sagatavots projekts ceļa pārbūvei, jo tas savukārt nosaka remontu secību. Tā kā šis ir trīs gadu plāns, tad skaidrs, ka pirmos varēs remontēt tos ceļus, kuriem jau ir gatavs tehniskais projekts. Zemgales Plānošanas reģions sarakstu iesniedza pat divas reizes, jo mainījās viedokļi. Visus ceļus apkopojām vienā sarakstā un nodevām “Latvijas Valsts ceļiem”, kur tie joprojām ir vērtēšanā. Tie tiek izvērtēti un analizēti, kādas ir iespējas šos ceļus remontēt. Ir plāns sarakstu pilnībā sagatavot līdz 8. jūlijam, lai varētu par to diskutēt SM, VARAM un LVC, taču galavārds jebkurā gadījumā būs jāsaka valdībai. Vēl nekas nav kā akmenī iecirsts, vēl ir iespējamas korekcijas. Plānošanas reģionu iesniegtie saraksti ir tikai sarunu sākuma piedāvājums.
Dažas pašvaldības centās iekļaut šajos sarakstos mazākus ceļus, kuri ved uz vienu skolu, kapsētu vai kādu ražotni, tādus tomēr neatbalstījām. Nav šaubu, ka jāsaremontē būtu visi ceļi, taču, ņemot vērā pieejamos finanšu līdzekļus, ir jāizvēlas, kur šo naudu ieguldīt svarīgāk un lietderīgāk.
