46 pašvaldību vadītāji, tajā skaitā arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks un Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis, atklātā vēstulē aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, tādējādi apturot administratīvi teritoriālo reformu.
Kā jau informējām, 10. jūnijā Saeimā pieņemts likums “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas turpmāk paredz Latvijā izveidot 42 pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās īstenot vietējo pārvaldi. Valsts prezidents ir pēdējā instance, kas reformas ieviešanu var apturēt.
Vēstulē uzsvērts, ka Saeimas pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši tam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu. Jau kopš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces pirmajām aktivitātēm reformas īstenošanā pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. Dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība nav spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomales efektu. Nav nodrošināta demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstoša konsultēšanās ar novadu iedzīvotājiem.
Vēstulē teikts, ka pēc ministra Jura Pūces Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanas daudzas pašvaldības, baidoties no ministrijas represijām, iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis tika klaji ignorēts. Vēstulē norādīts, ka Satversmes tiesas atzinums attiecībā uz ministra Jura Pūces rīcību ir pierādījums beztiesiskumam, bet nav sekojusi nekāda reakcija un rīcība ne no viena mūsu valstī.
Bažas par interešu konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu vēstules parakstītājiem rada tas, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadība tika uzticēta ministrijas parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam, kurš strādā ministra pakļautībā. Komisijā netika pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem — pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem nav bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par reformu.
Izstrādātā modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai trūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā pēc reformas. Trūkst reformas mērķu sasaistes ar Eiropas Savienības finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem. Noteikumiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms reformas ieviešanas.
Kādēļ divi Aizkraukles reģiona pašvaldību vadītāji parakstīja vēstuli?
“Parakstīju, jo piekrītu visam, kas rakstīts vēstulē,” teic Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis. “Par maz bijušas konsultācijas ar pašvaldībām, un beigu punktu pielika tas, ka vēlētāju apvienības nevarēs piedalīties vēlēšanās — gribi vai negribi, būs jāpārstāv kāda partija. Pēc gandrīz 11 gadiem pašvaldības darbā — pirmajā sasaukumā biju deputāts un pēdējos divus domes priekšsēdētājs — man būtu jāiestājas partijā, taču esmu skeptisks pret partijām! Varētu piekrist, ka reforma ir vajadzīga, tomēr šādu reformu uzskatu par uzbrukumu demokrātijai. Saeimu ievēlējām demokrātiskā ceļā, bet Saeima mūs sadzen kā lopus aplokos, mūsu vie-
dokļus neprasot, neuzklausot un neņemot vērā.”
“Parakstīju, jo likums ir pretrunā ar diviem domes lēmumiem,” saka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. “Deputātu vairākums nolēma, ka, pamatojoties uz iedzīvotāju aptauju, vēlamies saglabāt Jaunjelgavas novadu. Kad sapratām — Saeimas komisija mūsu lēmumu ne-
atbalsta un Jaunjelgavas novada nebūs, kā alternatīvu nolēmām izveidot Sēlijas novadu, kas arī netika atbalstīts. Vēstules parakstīšanu atbalstīja deputātu vairākums.”
Kādas ir prognozes — vai prezidents izsludinās likumu?
Guntis Libeks: “Negribas prognozēt. Ja jau parakstījām vēstuli, tad ceram, ka neizsludinās.”
Andris Zālītis: “Esmu skeptisks — domāju, ka izsludinās, jo prezidentam nav, kur likties, viņš tāpat no kaut kā ir atkarīgs un par kaut ko atbildīgs un diez vai vēstulē pausto ņems vērā. Beidzamajā laikā bijām samierinājušies, pārstājuši par reformu runāt, skatījāmies, kā turpmāk sadarbosimies. Tomēr vēl paudām savu viedokli, attieksmi, jo uzskatām, ka reforma ir nedemokrātiska.” ◆
