“Jāņi būs un sama zupa arī, būs svētki gan mums pašiem, gan mūsu klientiem,” saka koknesiete Līga Zaula, mājražošanas uzņēmuma “Kūpiņsala” saimniece.
Latviešu svētku virtuvē tradicionāli godā tiek celtas zivis un gaļa. Īpaši, ja tos tieši Jāņiem gatavojusi saimniece, vārdā Līga. Slavenā pavāra Mārtiņa Rītiņa vārdiem runājot — kas gan var būt labāks par šo!
Gatavošanās
svētkiem saistīta
ar plānošanu
“Pirmos pasūtījumus kūpinātām zivīm svētku galdam Jāņos sākām saņemt jau pagājušajā nedēļā. Lai gan bieži pasūtījumi ienāk arī pēdējā brīdī!” stāsta Līga, ar kuru tiekamies “Kūpiņsalas” veikala pagalmā aizvadītās nedēļas nogalē. “Lai gan produkcijas apjoms palielinās pirms katriem svētkiem — Lieldienām, Ziemassvētkiem, Jauno gadu, Jāņi, protams, ir viskarstākais laiks mūsu darba sezonā. Palielinām produkcijas apjomu. Plānojam, cik zivju un gaļas vajadzēs, pieņemam vairāk pasūtījumu,” stāsta Līga.
Iepriekšējā gatavošanās svētkiem uzņēmumā vairāk saistīta ar plānošanu. “Kādi produkcijas apjomi būs vajadzīgi. Skatāmies, kā mums veicies iepriekšējos gados, mēģinām prognozēt, kā varētu būt šogad — labāk, sliktāk vai tāpat kā iepriekš. Taču tas ir ļoti sarežģīti, jo katra diena šajā biznesā ir citādāka. Pirmdienu nevaram salīdzināt ar piektdienu. Ja vienā dienā veicas labi, tad citā dienā galīgi neiet, un nesaproti, kur lai liek tās zivis. Sagādāt pašu produkciju laicīgi nav iespējams. Mēs nevaram salikt zivis pa plauktiņiem ar domu, ka vienas kūpināsim pēc nedēļas, pārējās — pēc mēneša. Svaigi kūpināta zivtiņa veikalā nonāk tūlīt no kūpinātavas. Tā kā iepērkam svaigas zivis un ķidājam tās dienu pirms kūpināšanas, un tūlīt tās arī nonāk veikaliņa plauktā vai pie pasūtītāja, tad sagatavošanās process ir samērā īss. Vienkārši šis laiks ir daudz intensīvāks un piesātinātāks, jo katru dienu klientiem tiek piedāvāta svaiga produkcija,” stāsta Līga.
Nonāk labdarībai
Saimniece piebilst, ka kūpinātu zivju realizācijas termiņš ir desmit dienas, taču veikaliņā tās nav ilgāk par trim. Ja netiek pārdotas, tās tiek nogādātas tālāk. “Sākumā ēdām paši un dalījām visiem draugiem, radiem, paziņām. Tagad sadarbojamies ar Kokneses luterāņu baznīcu, atdodam tās mācītājam Valdim Baltrukam, un viņš nogādā ģimenēm, kurām klājas grūti. Sadarbojamies arī ar pansionātu Madonā, kurā nogādājam savu produkciju. Tā ir mūsu labā griba, jo mēs zinām, ka šie cilvēki mācēs no zivīm pagatavot zupas, salātus, citu ēdienu, un tas viņiem noteikti ir liels atspaids ikdienā un cilvēki būs paēduši,” saka Līga.
Patīk uzņemt
viesus
Zaulu ģimenes ļaudīm ir spēcīgi latviski vārdi — mamma Līga, dēli — Pēteris un Jēkabs. Līdz ar to šajā ģimenē latviskajiem svētkiem ir pavisam cita noskaņa — tautiskāka. “Es pati jūtu tādu īpašu saikni ar šiem svētkiem, jo esmu Līga. Man ļoti patīk uzņemt viesus. Vienmēr cenšos aicināt draugus un radus pie sevis, nevis kaut kur doties. Ja mēs kaut kur braucam, nejūtos kā svētkos, kā savos svētkos. Daudzi gan šajā dienā aizmirst, ka Līgām ir arī vārdadiena, bet savējie, protams, to allaž atceras, tie man ir vismīļākie un labākie cilvēki, un es to novērtēju,” saka “Kūpiņsalas” saimniece.
Jāņu dienā Līga ir namamāte, kas sagaida viesus un rada šo svētku sajūtu savējiem. Šogad 23. jūnijā svētki tiks svinēti pie veikaliņa draugu un radu pulkā, taču prieks tiks arī “Kūpiņsalas” klientiem, kuri tiks cienāti ar sama zupu, vārītu uz ugunskura, un turpat ārā ceptiem pīrādziņiem. “Novērtējam katru klientu un sakām paldies katram, kurš iebrauc pie mums veikaliņā. Tā kā mums klienti veikalā nestāv garās rindās, bieži raisās valoda, sarunas veidojas personīgākas, cilvēki pastāsta par sevi, kurp dodas, kas viņiem patīk. Tie, kas pie mums iegriežas regulāri, jau kļūst par labiem paziņām, tāpēc gribam svētkos viņiem pateikties un jau rīta pusē radīt šo svētku sajūtu,” stāsta Līga.
Firmas zupa
Klājot svētku galdu savai ģimenei un draugiem, Līga ceļ galdā to, ko pati prot pagatavot, un tās noteikti ir zivis, gaļa, arī pašas cepti pīrādziņi. Neiztrūkstoši ir tradicionālā zupa, kas vārīta ārā lielajā katlā uz ugunskura. Par zupu ir īpašs stāsts, jo tuvākajā apkārtnē tā jau kļuvusi par “Kūpiņsalas” firmas zīmi. Pie veikaliņa tā tiek vārīta, un klienti cienāti, sākot jauno darba cēliemu agrā pavasarī, kad ārā vēl sniegs, arī citos svētkos un novadam nozīmīgos pasākumos. Pamatā tā ir sama zupa, reizēm soļanka.
Savukārt sieru sarūpē kaimiņi no zemnieku saimniecības “Bļodiņas”, kas nodarbojas ar piena lopkopību un kuru produkciju var iegādāties “Kūpiņsalas” veikalā. “Katru gadu gan nodomāju, ka vajadzētu reiz pamēģināt sieru siet pašai, bet līdz šim vēl nav sanācis,” smejas Līga un piebilst, katram jādara tas, kas viņam vislabāk padodas.
Garšu ietekmē
dažādas nianses
Kad viņa ar ģimeni no Rīgas atgriezās savā dzimtajā novadā, bija domas par to, ko darīt tālāk. Līgas vīramāte ir lieliska pavāre, savukārt Līgas tēvs piedāvājis ierādīt kūpināšanas knifiņus. Tā viņi nonāca līdz idejai par sava zivju veikaliņa atvēršanu. “Sākām darboties 2017. gada martā ar nepabeigtu veikala namiņu, bet lai vismaz notiktu kāda darbība. Sākām ar dažām zivīm dienā, ja mums dienā izdevās pārdot piecas skumbrijas, bija liels prieks. Tagad klientu loks ir plašāks un arī produkcijas apjoms, protams, lielāks un plašāks. Mūsu darba sezona sākas februārī, martā un ilgst līdz gada beigām. Janvārī parasti nestrādājam. Cilvēkiem ir grūti atkopties pēc Ziemassvētku laika, un arī mēs atpūšamies,” stāsta saimniece.
Tagad “Kūpiņsala” piedāvā ne tikai žavētas zivis, bet arī vistu un gaļu. Kūpināšana ir ļoti niansēts process, ko ietekmē daudz un dažādi apstākļi. Produktu pagatavošanas procesā tiek izmantota koka kūpinātava, un gala rezultātu ietekmē kurinātā malka, kūpināšanas ilgums, no kuras puses pūš vējš — vai vilkme ir iekšā vai ārā. Tāpat garšu ietekmē izvēlētās garšvielas un sāls. “Līdz ar to garša katrai porcijai var atšķirties, taču man ir ļoti svarīgi, lai tas, ko piedāvājam pircējiem, patīk arī man pašai. Ir bijušas situācijas, kad es saku — šo mēs netirgosim. Nevaru pārdot to, kas man pašai negaršo.” Pirms zivju veikala izveides Līga strādāja tiešajā pārdošanā, bet pārtrauca to tikai tāpēc, ka pašai nepatika piedāvātā prece.
Meklē labāko
recepti
“Kūpiņsala” ir ģimenes uzņēmums, kurā visu dara paši — no malkas sagādes mežā līdz pat produkcijas pārdošanai veikalā. “Pēc malkas paši ejam uz mežu, jo kūpināšanā izmanto tikai slapju malku. Tas nozīmē, ka vismaz reizi trijās dienās jādodas sagādāt kurināmo. Arī es eju mežā, taču viena, protams, to nespēju izdarīt. Man palīdz vīrs. Pati ķidāju zivis, un pati arī kūpinu. Vienīgais, ko nedarām, mēs neaudzējam zivis. Tās mēs iepērkam no zivju audzētavas “Purviņi”, jo nekur Latvijā nav labāku zivju kā tur. Šajā sezonā man lielisks palīgs ir mana vīramāte, kas strādā veikaliņā.”
Eksperimentējot ar garšām zivju kūpināšanā, nemaz tik ilgs laiks nepagāja, līdz Līga atrada to variantu, kas viņai likās vislabākais. Pamatrecepti iedeva tēvs, izstāstīja un parādīja, kā viss jādara. “Pirmajās reizēs kūpinājām zivis kopā, bet viņam ir savs darbs, un viņš nevarēja būt blakus visu laiku, tāpēc kopā ar vīru rūpīgi skatījāmies un pamazām sākām paši, kamēr apguvām kūpināšanas procesus un ieguvām garšu, kas mums šķita atbilstoša mūsu iztēlotajai kvalitātei. Ilgāk gāja ar gaļu un vistu, ko testējām vismaz deviņus mēnešus. Mēģinājām reizi mēnesī, visu pierakstot pa detaļām, bet izkūpinām un saprotam, ka nav labi. Deviņu mēnešu laikā nonācām pie receptes, kas likās īstā. Ar gaļu bija līdzīgi. Agrāk gaļu nekad nebiju kūpinājusi. Mums šķita — paņem gatavu recepti no interneta, un viss, bet saproti, ka tas absolūti neder. Jo man ir svarīgi, lai, paņemot mutē gabaliņu gaļas, cilvēki justu visu, to, ko es tajā esmu ielikusi — ķiploku, lauru lapu un citas dabīgās garšvielas.”
Visvairāk sāp
neticība
Gaļu kūpina vienu reizi nedēļā, jo tas ir ilgs process — 16 stundas. Tajā dienā nekūpina zivis. Arī vistas pagatavošana aizņem ilgu laiku, un arī tās kūpina vienu reizi nedēļā piektdienās. Tas process ir ļoti apjomīgs un darbietilpīgs. Līga atzīst, ka labākais viņas darba atalgojums ir tie klienti, kuri atgriežas vēl un vēl, un viņu labās atsauksmes, labie vārdi, ko velta “Kūpiņsalas” produkcijai, kad viņi saka — iepriekšējā reizē bija supergaršīgi. “Tad es saprotu, ka esmu savā īstajā vietā un daru to, kas man sanāk vislabāk.”
Visvairāk sirds viņai sāp par to, ka daudzi, ieraugot jauno sievieti, apšauba, ka viņa pati visu paveikusi. “Domā, ka mēs esam tikai pārpircēji un tirgojam citu kūpinātās zivis. Tad gan man ir dusmas, jo mēs paši esam visu darījuši no sākuma līdz beigām, melnu muti, smaržojot pēc zivīm un dūmiem, visu dienu pavadījuši pie kūpinātavas, bet kāds mums nenotic — bēdīgi!”
Mūsdienās ļoti modē ir kulinārais tūrisms, un arī “Kūpiņsala” šad tad uzņem tūristu grupas, kuriem rādīts kūpināšanas process, pēc tam cienā ar uzņēmuma produkciju un tradicionālo zupu.
“Kūpiņsalas” saimniece Līga novēl visiem skaistus un saulainos šos Līgo svētkus! ◆
