Latvijas Sarkanā Krusta Viduslatvijas komitejas Kokneses nodaļa no 11. janvāra līdz 12. jūnijam rīkoja ziedojumu akciju, kurā, atbalstot Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda ieceri, vāca līdzekļus pieminekļa izgaismošanas projekta īstenošanai. Savāktie 640 eiro svinīgā pasākumā Koknesē nodoti fonda vadītājam bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
Ziedojumu vākšanas akcijas noslēgums Koknesē notika zīmīgā dienā — 14. jūnijā, kad visā Latvijā atceras komunistiskā genocīda upurus. Piemiņas brīdī Kokneses dzelzceļa stacijā bijušais Valsts prezidents un Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda vadītājs Valdis Zatlers sacīja — kamēr mūsu sirdīs būs Latvija, tik ilgi tā varēs augt un attīstīties. Tāpat — ar Latviju sirdī — pirms gandrīz simt gadiem tika vākti ziedojumi latviešu nacionālā simbola Brīvības pieminekļa celtniecībai.
Tas Rīgas un Latvijas sirdī stalti stāvējis visus šos gadus un spējis pārdzīvot dažādus laikus un varas.
Savāc 640 eiro
Līdz šim Brīvības piemineklim tautas ziedojumi vākti divas reizes. Otro reizi, kad tika veikta tā restaurācija no 1998. līdz 2001. gadam. Tās moto bija — kas tautas celts un aprūpēts, pastāvēs mūžam. Šiem darbiem savāca aptuveni 540 tūkstošu latu.
Nu pienākusi trešā reize, kad tauta vāc ziedojumus Brīvības piemineklim. Pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas 2018. gadā tika izveidots Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds, kura misija ir organizēt un īstenot pieminekļa izgaismošanas projektu. Ar akciju “Gaisma mūsu brīvībai” fonds publiski vāc ziedojumus, lai īstenotu šo ieceri. Individuāla ziedojumu akcija notika arī Kokneses novadā, kuru rīkoja Latvijas Sarkanā Krusta Viduslatvijas komitejas Kokneses nodaļa sadarbībā ar Kokneses novada senioriem un represēto apvienību. Ziedojumu kastīte bija novietota veikalā “Ataudze”, un no 11. janvāra līdz 12. jūnijam tika saziedots 571 eiro. Ziedot turpināja arī akcijas noslēguma dienā — 14. jūnijā, un kopumā Valdim Zatleram tika nodoti 640 eiro, kas šajā laikā savākti Kokneses novadā.
Piemineklis pieder tautai
V. Zatlers izteica pateicību par koknesiešu ieguldījumu un pastāstīja klātesošajiem, kā tad fondam klājies pusotra gada laikā, kopš tas sācis īstenot šo ideju.
“Kad Rīgā iededz gaismas, tur ir zvaigznītes, pilītes un daudz kas cits, bet Brīvības piemineklis ir tumsā. Nevar redzēt ne uzrakstu “Tēvzemei un Brīvībai”, ne pašu Mildas statuju, par zvaigznēm nemaz nerunājot. Mēs gribam, lai tas būtu gaišs, lai arī tumsā to varētu ieraudzīt. Vērsāmies ar šo ideju gan Rīgas pilsētas pieminekļu aģentūrā, gan Kultūras ministrijā, taču tur tikai atrunājās, cik tas viss ir sarežģīti, neiespējami un nav naudas. Dzirdējām atrunas arī par to, ka piemineklis nepieder valstij, tāpēc valsts naudu tajā ieguldīt nevar. Jā, piemineklis nepieder valstij, tas pieder tautai, jo tas celts par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Un varbūt arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc pieminekli padomju laikā nenojauca. Viņi saprata, ka, to izdarot, iemantos tikai naidu, un no tā tomēr baidījās,” piebilst V. Zatlers un pauž atzinību, ka beidzot valstī pieņemts likums par Brīvības pieminekli. “Beidzot valsts ir noteikusi tā piederību un uzņēmusies rūpes par to. Likums arī tika pieņemts tāpēc, ka mēs visu laiku runājām par to ar deputātiem, bīdījām šo ideju. Nekas nenotiek ātri, pagāja vismaz gads, līdz tas notika,” atzīst eksprezidents.
Ja paši neko nedarīs, nekas nekustēsies
“Apstaigājis vairākas iestādes, sapratu, ka tas ir bezjēdzīgi un uz priekšu nekas nekustēsies, tāpēc radās doma dibināt fondu. Viena lieta ir to izveidot, taču ir arī ļoti svarīgi, kādi cilvēki tajā darbojas. Vismaz pusgads pagāja, kamēr atradu cilvēkus, kuriem ir laba reputācija, kuri nav politiķi, lai, nedod Dievs, kāda partija sev nemēģinātu piekārt medāli par atbalstu un izmantot to vēlēšanās. Tas ir tautas projekts,” stāsta fonda vadītājs. Viņš atklāj, ka pirmo reizi publiski par šo ideju sabiedrībai sāka stāstīt pagājušā gada pavasarī.
“Ja mēs paši kaut ko darīsim, tad arī Rīgas dome un valdība sāks kustēties. Ja mēs neko nedarām, arī viņi saka, ka viņiem neko nevajag. Klājās visādi, ilgi meklējām, kādai jābūt gaismai, cik intensīvai, izzinājām pieminekļa vēsturi. Koncepts, ko mēs darīsim, kļuva skaidrs ar jauno gadu. Izrādās, apgaismojums tur bija plānots vēl pirms Pirmā pasaules kara. Vecajos plānos parādās, ka izgaismot bija iecerēts ne tikai pašu pieminekļa vietu, bet visu aleju uz abām pusēm — līdz viesnīcai “Latvija” un “Laimas” pulkstenim. Arhitekts, ar kuru sadarbojamies, devās izpētē uz lielajām Eiropas pilsētām, īpaši Parīzi, lai apskatītos, kā tur tiek izgaismoti lielākie objekti. Tad salikām kopā vēsturiskos materiālus ar Eiropas pieredzi un savas vēlmes, lai radītu šo vīziju par izgaismotu, skaistu Brīvības pieminekli. Arī apkārtējā vide būs sakārtota. Es šobrīd neesmu sastapis nevienu, kurš teiktu “nē” mūsu idejai. Tātad mēs darām kaut ko kopīgu, kam neviens nav pret. Kāds būs rezultāts, to ceram ieraudzīt nākamā gada 18. novembrī, ja vien izdosies savākt vajadzīgos līdzekļus. Cik naudas kopumā vajadzīgs, pagaidām gan precīzi nevar pateikt,’’ stāsta V. Zatlers.
Šobrīd fondam ir izveidota mājaslapa brivibaspiemineklis.lv, kur atrodama visa jaunākā informācija par fonda aktivitātēm un izgaismošanas projektu.
No 17. jūnija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā varēs apskatīt 10 planšetes, kurās varēs redzēt vizuālo risinājumu, kādu to iecerējuši fonda dibinātāji un izstrādājuši tā sadarbības partneri. ◆
Uzziņa
Ziedot Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam var mājaslapā www.brivibaspiemineklis.lv:
◆ Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds. Reģistrācijas nr. 40008281139.
Konta nr. LV18HABA 0551045933364.
◆ Ziedo, zvanot pa tālruni 90067006. Līdz 15. jūnijam bija saziedoti 57 334 eiro.
◆ Ziedot var arī mājaslapā ziedot.lv, kur savākts nedaudz vairāk kā tūkstoš eiro.
No vēstures
Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts sāka atgūties no kara nodarītajiem zaudējumiem. 1922. gadā ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics ierosināja celt pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. 1930. gadā konkursā triumfēja izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zāle ar projektu “Mirdzi kā zvaigzne”. “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem visos laikos,” par latviešu tautas nacionālo simbolu Brīvības pieminekli teicis tā autors Kārlis Zāle. Brīvības pieminekļa celtniecības darbus 1931. gadā finansēja no tautas ziedojumiem. Aptuveni 3 miljoniem latu. Pieminekļa celtniecībai izlietoja 2,4 miljonus, atlikumu nodeva Brāļu kapu memoriāla veidošanai. Ziedojumiem tika izplatītas īpašas ziedojumu zīmes, tika rīkotas loterijas, pasākumi, balles un liktas reklāmas laikrakstos. Brīvības pieminekļa arhitekts Ernests Štālbergs noslēdza līgumu ar zviedru metālmākslinieku Regnāru Mirsmedenu, mākslinieks Mildu izkala Zviedrijā, pārējās figūras — tepat Latvijā. Lai tās varētu izgatavot, Kārlis Zāle pat pārbūvēja savu māju un uzcēla darbnīcu deviņu metru augstumā. 1935. gada 18. novembrī pieminekli atklāja un iesvētīja. Tēlnieks Brīvības piemineklim bija izraudzījies antīkās pasaules elementus. Milda ir aizgūta no sengrieķu mitoloģijas, brīvības vēstneses, uzvaras dievietes Nīkes. Zāle bija nolēmis veidot jaunu meiteni kā Latvijas neatkarības simbolu, kas nes starojošu ideju debesīs. Trīs zvaigznes, ko Milda ceļ debesīs, simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus — Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Lai gan pieminekli atklāja 1935. gadā, pilnībā to pabeidza 1938. gada 17. novembrī.
1945. gadā Tautas komisāru padome ieteica pieminekli nojaukt un tā vietā atjaunot Pētera I pieminekli. Taču ievērojamā padomju tēlniece Vera Muhina strikti iestājās par pieminekļa atstāšanu, pamatojot to ar objekta augsto māksliniecisko vērtību, un tā nojaukšana aizvainotu latviešu tautas vissvētākās jūtas.
Padomju laikos pastāvēja uzskats, ka Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes simbolizē trīs Baltijas republikas un piemineklis esot celts par godu Staļinam. Par spīti propagandai, Brīvības piemineklis arī okupācijas laikā saglabāja nemainīgu Latvijas tautas simbola statusu.
