14. jūnijā — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā — visā Latvijā atceras 1941. gada deportācijas, kad vienā naktī tika arestēti un pēc tam izvesti vairāk nekā 15 tūkstošu cilvēku. Šos traģiskos notikumus ar piemiņas pasākumiem atcerējās arī Aizkraukles reģionā.
Pie piemiņas akmens Kokneses dzelzceļa stacijas laukumā aizvadītās nedēļas nogalē ar ziediem un svecītēm rokās pulcējās represētie un viņu tuvinieki no Kokneses un Bebriem. Ne lietus, ne stiprais vējš nekavēja sirmos vīrus un sievas atcerēties tos traģiskos notikumus, kas visā Latvijā un arī Kokneses pusē norisinājās pirms gandrīz 80 gadiem.
1941. gada 14. jūniju un 1949. gada 25. martu atceramies kā latviešu tautas iznīcības laiku. Tās ir dienas, kad daudzas latviešu ģimenes bija spiestas pamest savas mājas. Pretošanās bija neiespējama. Visā Latvijā 14. jūnijā notiek atceres pasākumi, pieminot komunistiskā genocīda upurus un godinot Latvijas iedzīvotājus, kuri tika deportēti uz Sibīriju. “Šajā dienā pieminam un atceramies savus tuviniekus, vecmāmiņas un vectētiņus, kaimiņus, visus tos cilvēkus, kurus izsūtīja, un tos, kuri nesagaidīja to dienu, kad varēja atgriezties mājās. Bet tiem, kuri atgriezās, šie notikumi nav tikai vēstures fakti, bet dziļi sirdī iecirsta brūce. Apskausim savus mīļos un mācīsimies novērtēt to, kas mums dots, jo nekad nevar zināt, kad to visu pēkšņi var atņemt,” pasākuma ievadā sacīja koknesiete Monta Skuja, viena no kapelas “Aizezeres muzikanti”, kuru izpildītās latviešu dziesmas ne vienam vien klātesošajam lika notraukt pa skumjai atmiņu asarai, dalībniece.
Piemiņas brīdī piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāte un Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete, kura pēdējā laikā itin bieži viesojas Koknesē, īpaši Likteņdārzā, kas ir piemiņas vieta visiem totalitārajos režīmos cietušajiem. Arī Kalnietes kundze ir Sibīrijas bērns, dzimusi Tomskas apgabalā izsūtīto latviešu ģimenē, un par šo laiku viņai ir īpašas atmiņas. “Tiem cilvēkiem, kuri spēja iziet cauri Sibīrijai, piemīt milzīgs gribasspēks. Taču svarīgākais ir nenest sevī rūgtumu, varam skumt, varam atcerēties, bet ir jāskatās nākotnē. Esmu arī diplomāte un politiķe, tāpēc man vienmēr ļoti svarīgi liekas, kas notiek apkārt Latvijai un pasaulē. Viena no satraucošākajām vēstīm, kas pēdējā laikā ir izskanējusi, ir ziņa par Krievijas domes vēlmi atcelt PSRS Tautas deputātu kongresa lēmumus par Ribentropa-Molotova pakta un tā slepeno protokolu atzīšanu par spēkā neesošu. Ja nebūtu šī pakta, nebūtu bijusi arī Latvijas okupācija, nebūtu 14. jūnija un 25. marta. Uztveru šo Krievijas vēlmi kā vēlēšanos sākt visu vēlreiz no jauna. Tomēr šodien mēs daudz drošāk varam skatīties nākotnē, jo ir jānotiek kaut kam pavisam ārkārtējam, lai atkal ļaudis vestu uz Sibīriju vai citādā veidā postītu mūsu tautu,” sacīja Sandra Kalniete.
Pasākumā kā goda viesis piedalījās arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš novēlēja visiem turēt dziļi sirdī un prātā savu Latviju, lai kurā pasaules malā arī būtu, kopt un sargāt savu zemi, savu novadu un valsti. “Šajās traģiskajās dienās pēkšņi, nežēlīgi un ciniski cilvēki tika izrauti no savām mājām, ikdienas darba, atrauti no tuviniekiem. Vienmēr ir jautājums — kāpēc? Mums grūti atbildēt, to zina tikai tie, kuri īstenoja šīs deportācijas. Bet mēs varam to izskaidrot — padomju cilvēkiem vajadzēja dzīves telpu, un Latvijas iedzīvotāji tam traucēja. Vajadzēja īstenot kolonizācijas plānus un aizvest tik tālu, lai kājām nevar atnākt atpakaļ uz mājām. Un vēl labāk, lai paliek tur, tālajā Sibīrijā. Vai šis plāns izdevās? Šodien varam redzēt, ka nē. Gan tiem, kas palika Sibīrijā, gan tiem, kas atgriezās, sirdī un prātā Latvija vienmēr bija dzīva. Arī šodien, ja kopsim savu zemi, attīstīsim savu valsti, sargāsim savu valsti, tā pastāvēs. Jo arī jums visiem Latvija ir dziļi sirdī, prātā, un no turienes neviens to nevar izraut. Ir daudz cilvēku, kuri aizklīduši tālu pasaulē, tikai šoreiz tas nav noticis ar varu, taču viņiem tāpat Latvija ir sirdī. Arī vīruss parādīja — lai kādu mērķu vadīti cilvēki bija izklīduši pasaulē, šajā sarežģītajā laikā viņi centās atgriezties mājās.” ◆
