Ar redakciju sazinājās kāda skrīveriete, kura vēlējās pastāstīt par Saules kapos Skrīveros novēroto. “Kreisajā pusē no iebraucamā ceļa, kur ir jaunie apbedījumi, ir liepu aleja. Pirms vairākiem gadiem kokiem tika nozāģēti visi zari līdz stumbram, bet pa šiem gadiem zari bija atauguši. Nu tie atkal ir apzāģēti tā, ka no liepām palikuši tikai stumbeņi. Skats briesmīgs. Vai tiešām tā jārīkojas, kāpēc tas tika darīts?” neizpratnē ir Annas kundze.
Skrīveru novada domes vides pārvaldības speciāliste Liena Valdmane-Girgensone skaidro, ka liepu aleja Saules kapos iepriekš tika apzāģēta pirms četriem gadiem. “Liepu zari bija atauguši — tie bija apmēram četrus metrus gari. Lai veidotos vainags, ik pēc laika zari ir jāapzāģē, un tāpēc šopavasar to nolemts atkal darīt,” paskaidro Liena Valdmane-Girgensone.
“Staburags” sazinājās arī ar sertificētu arboristu, dendrologu un dabas ekspertu Gvido Leiburgu, lūdzot pastāstīt, kāda tad būtu šādu koku kopšanas un vainaga veidošanas labā prakse.
“Attēlos redzamie koki nav kopti profesionāli, tā ir koku bojāšana un slikta koku kopšanas prakse! Acīmredzot pašvaldībā attiecīgajā objektā koku kopšanai nav piesaistīti kvalificēti dārznieki vai arboristi — koku kopšanas speciālisti. Katram jādara tas, ko prot, jo zobus, piemēram, neviens neiet labot pie santehniķa! Salīdzinoši jaunie koki bijuši “galotņoti” aptuveni 3—4 m augstumā, un vēlākos gados viss atjaunotais vainags nogriezts pilnībā līdz stumbram. Tas ir nepareizi. Vispirms ir jābūt koncepcijai, kāda koku suga un kāda vainaga forma konkrētā objektā būs vispiemērotākā. Kādas funkcijas koki nodrošinās? Izvēloties atbilstošu vainaga formu, priekšroku dod dabīgi augošiem, lieliem un stabiliem koku vainagiem, bet dažās īpašās vietās, ja var atļauties, koku vainagus var mākslīgi formēt, bet tajā gadījumā arī ir savi stingri principi, kā kokus kopj. Intensīvi formētiem vainagiem izdala divus zaru griešanas veidus: cirpšana un polardēšana. Cirpšanu veic katru gadu, veidojot ģeometriskas formas un stumbram proporcionālu vainagu, bet polardējot kokam ieveido vēlamās formas skeletzarus un pēc tam vienu reizi trijos gados gados rūpīgi nogriež jauno pieaugumu, tādā veidā nodrošinot, ka koki netiek bojāti un saglabā vēlamo formu. Koku vērtība ir lapās, neatkarīgi, vai tie aug brīvi vai ir cirpti, tādēļ jānodrošina pietiekami liels pamatvainags. Attēlos pamatvainags kokiem nav redzams vispār. Attiecīgajā situācijā rekomendēju sazināties ar arboristu un ainavu arhitektu, lai saprastu, kā turpmāk koku vainagus uzturēt, vai arī nemocīt kokus un cilvēkus, kokus nozāģējot pilnībā, ņemot vērā, ka parasto liepu gadījumā vienīgais korektais vainagu veidošanas variants šoreiz ir ikgadēja dzīvžoga formas cirpšana pēc tam, kad ieaudzēts vainaga skelets, un tas nav lēts prieks. No attēla redzams, ka kapos koki ir pietiekamā daudzumā.”
